Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ināru Šuri

Rīta Panorāma

14. Starptautiskais laikmetīgās un videomākslas festivāls "Ūdensgabali”

Odzes sakodušas jau 50 cilvēkus

Šogad varētu būt rekordliels odžu sakosto cilvēku skaits

Šogad Latvijā varētu tikt uzstādīts jauns antirekords to cilvēku skaita ziņā, kurus sakodušas odzes. Čūskas šogad tik bieži kož siltās vasaras dēļ, tās nav agresīvas, vien cenšas sevi aizsargāt no nevērīgiem cilvēkiem. Pēc koduma ir jāpasargā organisms no saindēšanās, ja čūskas inde tikusi cilvēkā.

Šogad cilvēku un čūsku attiecības laikam varētu raksturot kā nedraudzīgas. Sakosti jau 50 cilvēki. Vienīgā Latvijas dabā sastopamā indīgā čūska ir odze. Pērn odzes visa gada laikā sakodušas 60 cilvēkus. Izskatās, ka šogad tiks uzstādīts jauns rekords, jo ir tikai augusta vidus. Tomēr vaina šajos gadījumos nav jāmeklē čūskās. Odzes nebūt nav agresīvas.

"Odzes kož tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja nepieciešams sevi aizsargāt. Tas, ka šogad ir vairāk sakostu cilvēku, ir saistīts ar šī gada vasaru, kas ir bijusi Latvijas apstākļiem neraksturīgi silta. Odzēm ir raksturīgi sildīties saulē, izlīst, saritināties uz kāda ciņa vai celma, vai tāpat vienkārši zālē un sauļoties. Ja cilvēks iet un neskatās zem kājām, ir liela varbūtība, ka viņš čūskai uzkāpj virsū un tad čūska cenšas sevi aizsargāt," košanas iemeslus skaidro zoologs Edgars Dreijers. 

Jau aptuveni piecdesmit gadus no odzes kodumiem Latvijā neviens cilvēks nav gājis bojā, tomēr tas nenozīmē, ka čūskas inde nav bīstama veselībai. Ja cilvēkam ir laba veselība, nav alerģijas un čūska iekodusi, piemēram, kājā, tad lielam satraukumam nav pamata.

"Pie pareizas rīcības un pie tradicionālām vietām, kur odzes iekodušas, maksimums, kas cilvēkam varētu parādīties, ir paātrināta elpošana un sirdsdarbība, svīšana un, protams, arī pampums koduma vietā. Biežāk mēs sastopamies ar gadījumiem un  izsaukumiem, kuros pēc odzes koduma aktivizējas alerģiska reakcija. Šajā situācijā ir apdraudējums elpceļiem, elpošanai," sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) eksperts pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis.

Ja laikus netiek sniegta medicīniskā palīdzība, cilvēks var nosmakt.

Kamēr tiek gaidīta ātrā palīdzība, cilvēkam jādzer auksts ūdens, jāsūkā ledus vai jāēd saldējums.

Tādā veidā tiks mazināts pampums. Sakostā vieta jākustina pēc iespējas mazāk. Visvairāk no odzēm esot jāuzmanās Latgales un Rīgas rajona iedzīvotājiem.

"Negadījumi ne vienmēr notiek mežos vai kaut kādos brikšņos, bet arī pie mājām, nomaļākās vietās, māju tuvumā, kur ir gara zāle. Vakardien bija gadījums, kad, skaldot malku, čūska bija malkas kaudzē. Tātad jābūt uzmanīgiem ne tikai mežā, bet arī piemājas teritorijās. To rāda mūsu šī gada izsaukumi," pastāstīja NMPD pārstāve Inga Vītola.

Lai izvairītos no nepatīkamām konfliktsituācijām ar odzēm, uz mežu vajadzētu doties gumijas zābakos un plandošās biksēs.

Cauri šādām biksēm odzei būs mazākas iespēju izkosties cauri, jo tās zobi ir īsi.

Savukārt, skaldot malku vai darbojoties dārzā, ieteicams uzvilkt garus, biezus cimdus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt