Ik gadu ātrās palīdzības brigādes slimnīcās nogādā ap 500 bērnu un nepilngadīgu jauniešu, kuri guvuši termiskus un ķīmiskus apdegumus. No tiem lielākā daļa - ap 80% - ir mazi bērni, pārsvarā vecumā līdz trim četriem gadiem, kas mājās applaucējušies, stāsta Ilze Bukša no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta:
„Šobrīd vidēji dienā, sākoties rudens sezonai, mēs ik dienu aizvedam uz slimnīcu vienu bērnu, viens bērns cieš savās mājās mammas, tēta klātbūtnē no mammas, tēta, vecmāmiņas pavirši atstātas krūzes vai neapdomīgas rīcības, neiedomājoties, kādas sekas tas var radīt bērnam. Visbiežākā situācija ir applaucējoties ar karstu kafiju, karstu tēju, ko pieaugušie atstāj ļoti tuvu galda malai”.
Ilze Bukša norāda, ka šī problēma kļūst vēl aktuālāka, iestājoties rudenim un ziemai, kad mājās vairāk vāra ūdeni. Šajā nedēļā trešdien ātrā palīdzībā bija nepieciešama trim bērniem, kas bija šādi cietuši: „Divi no tiem bija applaucējušies ar karstu kafiju, viens bija netālu no vecākiem spēlējies virtuvē, un tajā brīdī tika gatavota ziemai ābolu sula. Uzkrasēta, karsta. Uzlija virsū bērnam karsta ābolu sula”.
Ceturtdien nebija neviena šāda izsaukuma, bet piektdien Rīgā gadu vecs bērns guva sejas un roku apdegumus, uzraujot sev virsū uz galda malas atstātu karstas kafijas krūzi.Krūze mazam bērnam varētu būt tas pats, kas pieaugušajam litra vai divlitru burka. Visbiežāk applaucē seju, krūtis, kaklu.
„To bērnu ir nezin kādēļ vairāk, pamatā visi 80 procenti ir apdeguši ar karstu šķīdumu…” Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārsts Ainārs Ģīlis norāda, ka šogad pacientu ar applaucējumiem varētu būt par trešdaļu vairāk nekā pērn. „Bērna āda ir daudz trauslāka, varbūt pieaugušajam karstais šķidrums atstās vienkārši apsārtumu, bērnam apdegums būs dziļāks”.
Dakteris Ģīlis arī skaidro, ka biežas ir situācijas, kad pieaugušais vienā rokā tur mazu bērnu, otrā tasi ar karstu šķidrumu, un bērnam atliek tikai trāpīt pa vecāka roku, lai uzgāztu sev karsto šķidrumu.
„Ja apdegums ir dziļš - cauri visiem ādas slāņiem iet un āda aiziet bojā, tā ir ar kaut ko jāaizstāj. To parasti dara ar paša ādu, pārstādot bojātās vietas," smago ārstēšanu ieskicē Ģīlis.
Ilze Bukša skaidro, ka bērna atdzesēšana ir pirmā medicīniskā palīdzība, kas uzreiz pēc notikušā jāsniedz.
Lai šādas nelaimes nenotiktu, nekad nevajadzētu uz galda malas vai citās bērniem pieejamās vietās novietot krūzes vai zupas šķīvjus, neatstāt bērniem pieejamā vietā tējkannas elektrības vadus un uz zemes traukus ar karstu šķidrumu.
