Pēdējos gados nelegālo būvgružu izgāztuvju skaits Latvijā arvien pieaug, kas skaidrojams ar valsts ekonomikas atlabšanu un līdz ar to arī aktīvāku būvniecību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, būvniecības apjomi pieauga par 8,1%, tostarp ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%.
Tā kā būvgružu izgāztuves parasti veidojas vietās, kur aktīvāk notiek būvniecība, tad lielākās problēmas ar nelegālo būvgružu izgāztuvēm ir Pierīgā, kā arī ap lielākajām Latvijas pilsētām.
„Pērn kampaņas „Pieķer būvgružotāju!” laikā iedzīvotāji bija ļoti aktīvi un ziņoja par vairāk nekā 30 apjomīgām būvgružu izgāztuvēm. Viena no tām bija Salaspilī, kuru mūsu uzņēmums arī sakārtoja. Neapšaubāmi, situācija ar nelegālām izgāztuvēm veidojusies, jo ne būvnieki, ne būvgružu apsaimniekotāji nevēlas maksāt par būvgružu noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt tos mežā vai pļavā. Lai šo jautājumu sakārtotu, jau pagājušajā gadā kampaņas laikā iesniedzām priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, kā rezultātā tika izveidots Būvgružu pārvadātāju reģistrs. Taču, lai šos kontroles mehānismus sakārtotu un pilnveidotu, arī šogad turpinām kampaņu un strādājam pie jauniem ierosinājumiem,” sacīja SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Pašreiz Latvijā nav izveidota pilnīga sistēma, lai varētu nodrošināt būvniecībā radušos atkritumu uzskaiti un kontroli, tādēļ vides aizsardzības kontrolējošām iestādēm nav iespējams nodrošināt tādu būvniecības atkritumu savākšanas un pārvadāšanas kontroli, lai nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu apglabāšanu tam neparedzētās vietās. Tādēļ viens no kampaņas mērķiem ir pievērst likumdevēja uzmanību problēmai, kas ir nozīmīga valsts galvaspilsētā un apkārtējos novados.
„Mums ļoti tīk runāt par Latviju kā teju vai “zaļāko” valsti pasaulē.
Jā, Latvija tik tiešām ir zaļa! Tik to zaļumu vietām grūti saredzēt aiz būvgružu kalniem un dažu cilvēku “zaļums” noslīcis alkatības un nevīžības purvā.
Un būvgružu tonna nav mežā izmesta pudele, kas vairāk aizskar mūsu estētiskās jūtas, nevis apdraud vides kvalitāti un dzīvniekus. Būvgruži ir ķīmisko vielu kokteilis, kas, dabā nonākdams, ir neprognozējams un bīstams. Ļoti gribētos redzēt vaigā tos ļaudis, kas uzspļauj ne tikai vispārpieņemtām normām, bet arī piegāna aku, no kuras pašiem jādzer, tāpēc aicinu – “Pieķer būvgružotāju!”” atklāšanas pasākumā Ādažu novadā aicināja 12.Saeimas deputāts un vides eksperts Ingmārs Līdaka (ZZS).
Kampaņa norisināsies līdz 18.jūnijam, un iedzīvotāji arī šogad ir aicināti iejusties vides reportieru ādā un ziņot par nelegālo būvgružu vietām, sūtot savus foto vai video. Iesūtīt foto un/vai video var kampaņas mediju partnerim - LTV1 raidījumam „Vides fakti” uz e-pasta adresi ([email protected]). Aktīvākie vides reportieri, kuri būs atklājuši un paziņojuši par apjomīgākajām vai vairākām nelegālo būvgružu vietām, saņems balvas no SIA „Eco Baltia grupas”.
Noslēdzoties akcijai „Pieķer būvgružotāju! II” atbildīgajām iestādēm tiks iesniegti priekšlikumi par būvgružu aprites uzraudzības pilnveidi. Tāpat akcijas laikā dažādi speciālisti skaidros nelegālo būvgružu problēmu valstī un stāstīs par nepieciešamajiem risinājumiem un iespējām, kā legāli no tiem atbrīvoties.
