Smēķēšanas atmešanas grupu koordinatore un viena no vadītājām psiholoģe Inga Dreimane gan norāda, ka pieprasījums, lai arī apmierinošs, nav pārlieku augsts, tādēļ, lai līdz marta beigām pulcētu 600 dalībnieku, tiks veidots vairāk grupu, nekā sākotnēji plānotās 50.
"Grupā ir paredzēts, ka piedalās ievada nodarbībā līdz 54 cilvēkiem un pēc tam nodarbībās paliek līdz 12 cilvēkiem. Tas grupu apmeklējums ir ļoti, ļoti dažāds. Var teikt, ka ir pašvaldības, kurās grupas atceļ, jo cilvēku skaits ir nepietiekošs, lai varētu grupu izveidot, ir varbūt viens vai divi cilvēki, kas piesakās. Bet ir atkal pašvaldības, kurās pieprasījums ir tik liels, ka mēs rīkojam papildu grupu, lai varētu cilvēkiem nodrošināt šīs grupas pieejamību," skaidro vadītāja.
Viņa gan norāda, ka šis nav projekta pirmais posms. Tā pirmajā daļā, 2017. gadā, uzdevums bijis izstrādāt informatīvu materiālu ginekologiem un ģimenes ārstiem, lai tie smēķēšanas atmešanu varētu skaidrot saviem pacientiem. Šoreiz darbs ar smēķētājiem jau notiek, ar tiem runājot grupās.
"Ievadnodarbības laikā dalībnieki var iepazīties ar vadītāju, kurš vada nodarbības, un ar programmu - ko no tās var sagaidīt, kas viņiem būs jādara. Ļoti daudzi cilvēki atzīmē, ka viņiem ir pirmā saskarsme ar psiholoģijas speciālistu un [to], ko vispār nozīmē darbs psihologa vadībā. Ievadnodarbībā viņi gūst sapratni, par to, kā tas viss izskatās. Tur nav nekādas speciālas lekcijas par kaitējumu, jo tā ir lieta, ko lielākā daļa smēķētāju zina.
Vairāk mēs koncentrējamies uz to, lai izskaidrotu, kāpēc smēķēšana ir nostiprinājusies viņu ikdienā un kas ir tie soļi, kurus ikdienā pielietojot un regulāri atkārtojot, ir iespējams pārtraukt smēķēšanu,"
stāsta Dreimane.
Viņa piebilst, ka tāpat kā ar jebkuru atkarību atmešanu, arī šajā gadījumā kursi strādā tikai tad, ja pats smēķētājs vēlas šo netikumu atmest. Viņa arī min to, ka šie kursi nav paredzēti konkrēti smēķēšanas atmešanai. Mērķis ir, lai dalībnieki panāktu sev nosprausto mērķi smēķēšanas atmešanas virzienā.
"Ja viņi ir atnākuši uz nodarbību ziņkārības pēc un vēl nedomā par atmešanu, tad arī īsti sagaidīt, ka viņi pusotra mēneša laikā atmetīs smēķēšanu, ir diezgan nereāli, bet viņi ir saņēmuši atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un tikuši soli uz priekšu, uzzinot, kas tad viņiem ir jādara. Vairs neaizbēgs no tās domas par to," uzsver Dreimane.
Veiksmīga pieredze, apmeklējot kursus, bijusi kādai sievietei no Preiļiem, kura kursus apmeklēja šajā pilsētā. Viņa gan vēlas palikt anonīma, vien norāda, ka par kursiem uzzinājusi pašvaldības mājaslapā, un tie palīdzējuši tikt vaļā no netikuma pilnībā.
"Rezultāts bija īpatnējs, jo sākumā es gāju ar nostāju, ka es gribu no malas apskatīties, ko ar mani darīs un kā mani ārstēs, un rezultāts bija ļoti pozitīvs. Es vienkārši sāku apzināties, ko es vēlos, un parādījās spēks to paveikt.
Principā, no laika, kad es apmeklēju otro nodarbību, es vienkārši pieņēmu lēmumu, ka es vairs nevēlos smēķēt. Es to skaļi pateicu un beidzot pati sev noticēju.
Un tas, kas man palīdzēja, pirmkārt, ir tas, ka bija cilvēks, kurš ir ieinteresēts man palīdzēt. Viņam bija patiesa interese, kas tad ir manas bažas un tie jautājumi, un individuālā pieeja rada atbalstu. Un vēl, kas mani pārsteidza - es biju gatavojusies sagaidīt pamācību un moralizēšanu, bet rezultātā es saņēmu atbalstu un uzmundrinājumu," stāsta sieviete.
Valdis ir rīdzinieks. Viņš smēķēšanas atmešanas kursus apmeklējis, par tiem uzzinot pie ģimenes ārsta. Tos atzīst par labiem, tomēr vēl līdz cigarešu izslēgšanai no savas dzīves nav nonācis:
"Es tāds nopietns smēķētājs esmu jau 50 gadus. Tagad tur aizgāju, un tās smadzenītes man ielika vietiņā. Rezultāts ir tāds, ka ir pastiprināta doma atmest smēķēšanu. Pagaidām man tas nav izdevies."
Lai arī cik ilgi cilvēks smēķē, to atmest ir iespējams, galvenais ir jābūt tādai vēlmei un šāds mērķis ir jāizvirza, citādi kursiem nav jēgas.
Lai arī projekts ir krietni pāri pusei, vēl visā Latvijā norisināsies smēķēšanas atmešanas veicināšanas grupu organizēšana. Nodarbības norisinās tādās pilsētās kā Ventspils, Tukums, Jelgava, Valmiera, Balvi un Cēsis.
