“Lielākoties darbība vērsta caur receptoriem. Ir receptori, kas palīdz atslābināt asinsvadu muskulatūru. Ja hroniski strādājam pie tā, lai artēriju turētu sašaurinātā stāvoklī, tad to mēs arī panākam, ka artērijas spēja paplašināties un sašaurināties pazūd,” skaidro Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis.
Nikotīns negatīvi ietekmē artērijas arī tāpēc, ka traumē jau tā plāno šūnu kārtiņu, ar ko ir izklātas asinsvadu iekšpuses.
“Smēķēšana patiešām ir viens no bīstamākajiem riska faktoriem, kas sāk bojāt šo pirmo slāni; varbūt vēl nebūs iegūta kaitīga slimība, bet traucēs asinsvadam gan palielinās caurlaidību pret nevajadzīgām vielām, gan arī traucēs funkciju pret trombu veidošanos,” norāda Trušinskis.
Tātad smēķēšana vien organismā rada vairākus riskus – sākot no trombu veidošanās līdz dažādu slimību palaišanas mehānismam. Tas ir, vārda tiešā nozīmē, viens elpas vilciens.
Viena no slimībām, kas ar smēķēšanu ir ļoti cieši saistīta, ir ateroskleroze jeb asinsvadu aizkaļķošanās. Tā ir saistīta ar holesterīna izgulsnēšanos asinsvados, tā padarot tos ne tikai mazāk caurlaidīgus, bet arī mazāk elastīgus. Cilvēkam novecojot, ir normāli, ka šī elasticitāte zūd, taču tai nevajadzētu notikt pāragri.
Smēķētāji biežāk būs to cilvēku vidū, kuru artērijas izskatās vecākas par pašiem.
Bet nereti asinsvadu problēmas īpaši smagi skar kājas, kas var beigties pat ar to amputāciju. Skaidras atbildes par to, kāpēc tā notiek, nav. Visticamāk, tā ir vairāku riska faktoru neveiksmīgā kombinācija, kuras cēloņi meklējami ģenētikā. Te gan uzreiz jāsaka, ka visu novelt uz gēniem vai gluži pretēji, paļauties, ka tie pasargās no nevēlamajām sekām, nav pamata.
“Labu ģenētiku ir iespējams ļoti viegli sabojāt. Un otrādāk – pat ja jums ģimenē ir nelabvēlīga iedzimtība, tik un tā ar savu dzīvesstilu varat uzlabot to visu,” norāda kardiologs.
Tāpat par zemu nevajadzētu novērtēt dažādu nevēlamu kombināciju ietekmi uz veselību. Piemēram, augsts asinsspiediens kopā ar augstu holesterīna līmeni nav tikai divas atsevišķas kaites. Kopā tas veido pastiprināti labu augsni citām slimībām, tostarp aterosklerozei.
Lai izvairītos no saslimšanas, arī jābūt fiziski aktīvam, veselīgi jāēd, jāaizmirst par smēķēšanu un jābeidz satraukties.
Psihoemocionālais stress ir līdz galam nenovērtēts cēlonis ne vienai vien saslimšanai,
bet tas spēj uztraukumu pārvērst ķīmisko signālu valodā, kas tālāk atver durvis ne vienai vien slimībai. Tāpēc arvien biežāk speciālisti norāda, ka dzīvot nedaudz mierīgāk un necensties vienā dienā paveikt pilnīgi visu, – tas nāks par labu mūsu veselībai un pašsajūtai.
