Pacientam, kurš bija iestājies Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikā kārtējam hemofilijas jeb asins recēšanas traucējumu terapijas kursam, blakus iedzimtajai slimībai tika diagnosticēta ārkārtīgi reta patoloģija – labās nieres artērijas displāzija ar sekundāru gigantisku aneirismu. Tas bija nieres centrālā asinsvada patoloģisks bojājums – maisveida paplašinājums, kas bija izveidojies laika gaitā un šajā gadījumā bija sasniedzis jau deviņu centimetru diametru, turklāt ar vairākām kabatām.
„Situāciju sarežģīja apstāklis, ka pacientiem ar asins recēšanas traucējumiem jebkurš dūriens, nerunājot par ķirurģisku iejaukšanos, var radīt dzīvību apdraudošu lielu plašu asiņošanu. Turklāt speciālistu konsīlijam, meklējot situācijas risinājumus, bija jāņem vērā apstāklis, ka pacientam bija problēmas ar otru nieri, kas nepietiekami veica savas funkcijas,” skaidro urologs Vilnis Lietuvietis. „Tāpēc bija jautājums, vai, izņemot labo nieri kopā ar visu aneirismu, kreisā spēs to funkciju kompensēt”, papildina invazīvā radioloģe Svetlana Rudņicka, „bet,
par laimi, šis bija viens no tiem gadījumiem, kādi mēdz būt pacientam, jo daba papildus galvenajai nieres artērijai bija izveidojusi vēl vienu papildu artēriju, kas turklāt nebija saistīta ar patoloģisko veidojumu, līdz ar to nieres trešdaļai saglabājot apasiņošanu.”
Lai varētu veikt invazīvu iejaukšanos, pacienta sagatavošana tika uzsākta vairākas dienas iepriekš profesores Sandras Lejnieces uzraudzībā. Turpat trīs stundu ilgajā operācijā, izmantojot mazinvazīvās tehnoloģijas un instrumentus, tikai caur trīs milimetru diametra caurumu cirkšņa artērijā invazīvajiem radiologiem izdevās nobloķēt asins plūsmu patoloģiskajā asinsvadā un noslēgt bojāto artēriju, turklāt saglabājot trešdaļu labās nieres audu. Operācija tika veikta lokālajā anestēzijā, un tā aizritēja bez komplikācijām. Pacients jau pēc dažām dienām ir devies mājās un jūtas labi.
