Zināmais nezināmajā

Pētījums: Vēlajā dzelzs laikmetā Raušu ciema lībieši pamatā ēduši zivis un gaļu

Zināmais nezināmajā

Top atmiņu grāmata par Mihailu Tālu. Pirmais solis ceļa uz biogrāfiju par šahistu

Jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma

Smadzenes nedrīkst atstāt dīkstāvē: kāpēc prātu vajag asināt visu mūžu

Mūsdienās zinātnieki arvien biežāk norāda arī uz to, ka jaunu prasmju un zināšanu iegūšana arī pēc tam, kad garais izglītības iegūšanas process ir pabeigts, palīdz aizkavēt procesus, kas saistīti ar smadzeņu novecošanos. Noskaidrots –  jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma, vēstīja Latvijas Radio raidījums “Zināmais nezinājamā”

 Kā mācīšanās palīdz ilgāk saglabāt mūsu kognitīvās funkcijas, raidījumā stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Zanda Priede un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāja Santa Ašmane.

Ikdienā cilvēks pārsvarā neizmanto visu savu smadzeņu potenciālu, norādīja neiroloģe. Cilvēkiem vajadzētu investēt smadzenēs gluži tāpat, kā nākotnes veselības vārdā tiek investēts ķermenī

"Kā ar mērķtiecīgi vērstām nodarbēm ietekmēt mūsu smadzeņu darbību nākotnē," vielu pārdomām ieteica docente.

Profesore Ašmane smadzeņu trenēšanu salīdzināja ar skulptūras veidošanu: "Ģenētiski mums katram ir dots šis “akmens”, tā stiprums. Tālāk mēs [paši] veidojam smadzeņu darbību, aktivitāti. Pierādīts, ka visintensīvākais "skulptūras veidošanas process" ir sešu gadu vecumā – bērnam, kurš iegūst jaunas zināšanas, maņas, pieredzi," skaidroja Ašmane.

Neironu aktivitāte dzīves laikā mazinās, jo arvien mazāk darbinām neironu un to tīklojumus. “Mēs pamatā izmantojam rutīnas prasmes un pieredzi, atmiņu. Pareizāk būtu šo skulptūru veidot visas dzīves laikā, “piešpaktelēt”, ja kaut kas tiek noārdīts,” skaidroja profesore.

Vienlaikus jāpiesargās no pārmērīgas mācīšanās un smadzeņu nodarbināšanas. "Ir otra galējība – cilvēki, kas pārāk intensīvi veido šo “skulptūru”. Tad rodas izdegšanas sindroms un “skulptūra” sāk drupt," pauda Ašmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti