Pirmais galamērķis nav nekāda iestāde, tās ir atskurbināmās personas mājas.
Ja personai ir problēmas ar orientēšanos telpā, bet viņš neapdraud nevienu citu, tad saskaņā ar likumu „Par policiju” persona ir jānogādā mājās.
Viņam jādzīvo šajā administratīvajā teritorijā un viņam ir jābūt vismaz tādā kondīcijā, lai viņš paskaidrotu, kur viņa mājas ir," pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Egīls Vidriks.
Ja likums nav pārkāpts, dzīvesvieta ir zināma un sasniedzama, kā arī veselībai nedraud risks, policija pacenšas iedzērušo aizgādāt mājās. Toties otrs iespējamais atskurbināmā galamērķis ir policijas iecirknis, bet tur nokļūst tikai tad, ja reģistrēts likumpārkāpums.
"Principā nogādāt policijā cilvēku, kurš nav izdarījis administratīvu sodāmu pārkāpumu, laikam nebūtu pareizi un tā nemaz nedrīkst darīt," skaidro RPP pārstāvis Vidriks.
Ja atskurbināmā dzīvesvieta nav zināmā vai sasniedzama, tad personu var nogādāt trešajā iespējamajā galamērķī - atskurbtuvē. Rīgā tāda ir viena - Latvijas Sarkana Krusta (LSK) sociālais centrs "Gaiziņš".
Būtībā tā nav atskurbtuve, bet gan patversme, kur pirmajā stāvā pa nakti uzņem cilvēkus alkohola reibumā. Vairums te atnāk paši, bet apmēram 10 cilvēkus dienā atved policija.
Pulksten astoņos vakarā, kad nakts patversme tikko sākusi strādāt, ieradušies jau kādi 20 cilvēki, visi pēc skata bezpajumtnieki.
"Mēs vairāk strādājam ar psiholoģiskām metodēm," stāsta LSK pārstāve Ilona Luste, ar psiholoģiskām metodēm viņa domā mierīgu un apsvērtu attieksmi darbā ar apmeklētāju.
Bet kamēr viņš ir agresīvs, tikmēr tādam norādīt vietu nozīmē izaicināt uz kaut kādām darbībām," iedzērušo uzvedību skaidro Luste.
Ilona Luste gan atzīst, ka policijas palīdzību nākas lūgt bieži, tas ir, gandrīz katru dienu.
Sociālā centrā „Gaiziņš” ārsta palīgs Jānis Lapsa pastāsta, ka apmeklētajiemm tiek nodrošināta guļvieta jeb matracis, viss nepieciešamais personīgajai higiēnai, kā arī viena ēdienreize un ūdens. Arī medicīniskā palīdzība tiek sniegta.
Ja būs temperatūra, tad kaut ko iedosim. Ja būs klepus, tad iedosim kaut ko pret klepu. Iesnām arī iepilināsim. Sāpēs kakls – sasmērēsim," pastāstīja LSK pārstāvis Jānis Lapsa.
Sociālā centra iespējas sniegt medicīnisko palīdzību tomēr ir ļoti ierobežotas, tāpēc tur uzņem tikai tos, kuru veselībai nedraud risks. Pārējie nonāk stacionārā „Gaiļezers”. Dienā tur aizved 10 līdz 15 cilvēkus ar diagnozi - pārmērīga alkohola lietošana. Vairumam gan te nevajadzētu atrasties, jo īpaša medicīniska palīdzība nav nepieciešama. Taču ir grūti izvērtēt smagi iereibuša cilvēka veselības stāvokli.
Stacionārā redzams cieši aizmidzis apmēram 40 gadus vecs vīrietis ar piepampušu seju. Ārēji neizskatās, ka viņa veselībai draudētu briesmas, taču virs labās acs ir sasitums un ir aizdomas par smadzeņu satricinājumu, norāda Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Kamēr vīrietis nav izgulējis reibumu, grūti apstiprināt vai noliegt aizdomas. Palīdzību izsaucis apsardzes darbinieks, kad pacients pakritis pie veikala un sasitis galvu.
"Liela daļa ir atkarīga no tā, ko pats pacients saka, un ja viņš neko nesaka, kā mēs te redzam, mēs nevaram izdarīt nekādu slēdzienu. Mums jāgaida, kamēr viņš pamodīsies," stāsta Aleksejs Višņakovs.
Saruna ar pacientu 90% ir paredzēta diagnozes noteikšanā. 90% ir zīmīgs skaitlis, jo apmēram tik daudz cilvēkiem vēlāk noskaidrojas, ka nav bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Nākamais pacients ir kāds 65 gadus vecs vīrietis, viņš ir piesiets gultai, stiklainu skatienu lūkojas griestos, skaļi runā pats ar sevi. “Vai tāds ir liekams atskurbtuvē?” - retoriski vaicā Višņakovs un pats raksturo radušos situāciju: "Par cik viņš ir nezināms, piederīgos mēs nezinām, atrast nevienu nevaram, sazvanīt arī nevaram, telefona nav…"
Šī pensionāra mājas būs vēl jāatrod. Cilvēki stacionārā nonāk dažnedažādi - gan pusaudži, gan cilvēki gados. Gan no sociāli labvēlīgas, gan nelabvēlīgas vides. Liela daļa no viņiem slimnīcu atstāj nesamaksājuši un šos parādus piedzīt ir grūti, ja ne pat neiespējami.
Šobrīd par viņiem maksā valsts. Lielākajai daļai nav dokumentu vai arī mēs nevaram identificēt šīs personas.
Viņi, iespējams, uzrāda nepatiesus personas datus, un to pierādīt mēs nevaram. Pēc tam mēs arī nevaram viņus atrast. Pacienta iemaksu viņi neveic, tāpēc, ka naudas viņiem nav, jo tā ir nodzerta vai viņi ir apzagti. Realitāte ir tāda, ka viņi neapmaksā saņemtos pakalpojumus," stacionārā „Gaiļezers” stāsta Aleksejs Višņakovs.
Lai saprastu, cik šie cilvēki ir parādā, par piemēru var ņemt Daugavpils Reģionālo slimnīcu. Tur diennaktī uzņem tikai nedaudz mazāk iedzērušo kā “Gaiļezerā”, un šogad viņu dēļ jau izveidojies 10 tūkstošu eiro liels parāds. Aleksejs Višņakovs uzskata, ka gadījumos, ja konstatēts, ka iedzērušajam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, viņš būtu jānogādā atskurbtuvē policijas uzraudzībā.
Ja ar viņiem pēc tam nopietni nodarbotos policija, tas ir, identificētu un izrakstītu sodu, un viņam būtu jāapmaksā viss šis pakalpojums, pilnīgi iespējams - daļa no viņiem nākamreiz apdomātu, vai viņi grib dzert uz ielas vai nē," situāciju vērtē Aleksejs Višņakovs.
Šos cilvēkus būtu vēlams nogādāt atskurbtuvē pēc iespējas ātrāk arī tāpēc, ka viņi rada noslodzi, kamēr ārstiem patiešām būtu jāglābj dzīvības.
Ja jūs pajautāsiet personālam, kas viņiem ir visgrūtāk, viņi atbildēs, ka tiek galā ar visu – ar jebkuriem ļoti nopietniem gadījumiem. Mums te ir durti, šauti, mums ir infarkti, mums ir ļoti smagas traumas. Bet tie dzērāji! Viņi paņem tik daudz enerģijas un uzmanības.
Piemēram viena tāda Ludmilla. Viņa jau nenomierināsies. Viņa raudās, kliegs. Tad viņa gribēs celties. Tad viņu vajadzēs pierunāt… mierināt, un tas notiks visu nakti," slimnīcas ikdienu raksturo stacionāra „Gaiļezers” pārstāvis Aleksejs Višņakovs.
Par atskurbtuvju izveidi runā gadiem, bet bez rezultātiem. Tas tāpēc, ka iesaistīto pušu ir pārāk daudz. Tās ir Iekšlietu ministrija (IeM), Labklājības ministrija (LM), Veselības ministrija (VM) un pašvaldības. Neviena nevēlas uzņemties atbildību. Pēdējās runas liecina, ka atskurbtuvju tīklu pārņems Latvijas Sarkanais Krusts (LSK). Bet vairums pārlieku iedzērušo tik un tā nonāks slimnīcās, lai gan pieredze rāda, ka deviņiem no katriem 10 medicīniska palīdzība nav nepieciešama, vien jāizguļ dzērums.
