Kā labāk dzīvot

Lai sirds spēj vairāk!

Kā labāk dzīvot

Par uztura un dzīvesveida nozīmi cilvēka veselības veicināšanā

Dzīvot aizraujošu, problēmu neapēnotu dzīvi sievietēm arī pēc menopauzes

Slēptie menopauzes simptomi. Kādi tie var būt

Menopauze nāk kopā ar dažādiem slēptiem simptomiem, kurus sievietes bieži ar to nesasaista. Menopauze nozīmē ne tikai izmaiņas mēnešreizēs vai karstuma viļņus, bet izmaiņas arī kardiovaskulārajā sistēmā, kaulu struktūrā, ādas novecošanos un citus simptomus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene. 

Apmēram 50 gadu vecumā sievietēm sākas menopauze, kas ir normālas, fizioloģiskas pārmaiņas organismā, kas saistītas ne tikai ar neregulārām mēnešreizēm vai karstuma viļņiem, bet ar daudz un dažādiem simptomiem, kurus sievietes ne vienmēr sasaista ar menopauzi, stāstīja Circene. 

“Viņas ir dzirdējušas no mammām un vecmāmiņām, ka tas viss ir normāli, ka tas viss pāries pēc pāris gadiem un nav ko pievērst uzmanību, bet īstenībā šis periods sievietei ir ārkārtīgi svarīgs.”

“Ja runājam par pirmajām izmaiņām, tie, protams, ir šie karstuma viļņi, kas citai ir vairāk, citai mazāk, bet tā arī ir, ka pāriet paši no sevis.

Bet menopauze jau iet tālāk ar saviem slēptiem simptomiem, kurus mēs pat nesasaistām,” uzsvēra ginekoloģe. 

Menopauze ietekmē arī sievietes kardiovaskulāro sistēmu, jo paātrinās sirds asinsvadu novecošanās process. Tiek ietekmēta arī kaulu struktūra, āda, mati, gļotādas. 

“Kad pie manis kā pie ginekologa nonāk sieviete, bieži viņai ir izmaiņas makstī, līdz ar to sieviete bieži par to negrib runāt. Sieviete bieži neiedomājas un nezina, ka [līdz ar menopauzi] var būt sausums makstī, biežāka urinācija, dažādi un vairāk izdalījumi, kas var būt arī smakojoši,” stāstīja Circene. 

Šīs izmaiņas notiek hormonu, īpaši estrogēna, trūkuma dēļ, un mūsdienās ir veidi, piemēram, lāzerterapija, hormonu terapija, kā šos simptomus mazināt, kā palīdzēt sievietei dzīvot normālu, tostarp seksuāli aktīvu dzīvi, arī pēc menopauzes, uzsvēra ginekoloģe: “Menopauze ir no aptuveni 50 gadiem līdz mūža beigām, jo mēnešreizes vairs neatjaunojas.

Katrā gadījumā šajā laikā ir jārūpējas par to, lai visa organisma šūnas tomēr turētos vairāk vai mazāk tādā līmenī, ka tās nenoveco tik strauji.”

“Ginekologs var izvēlēties vairākas pieejas. Pirmie gadi varētu būt zemas devas kontracepcijas tabletes, un tad pāriet uz hormonu aizvietojošo terapiju, bet kādreiz ar to vien nepietiek, un tad ir iespējama estrogēna terapija, ko pielieto tieši makstī,” viņa stāstīja. 

Circene uzsvēra, ka, piemēram, hormonu terapija mazina aterosklerotiskās izmaiņas asinsvados, tāpat ir arī citi ieguvumi. Viņa aicināja sievietes nebaidīties vērsties pie ginekologa ne tikai ar sūdzībām par mēnešreizēm vai karstuma viļņiem, bet arī citiem simptomiem, kas varētu būt saistīti ar menopauzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt