Darbus pie Ainavu kraujas, kas ir viena no gleznainākajām vietām Amatas upes krastos, šoreiz uzņēmušies Kārļu muižas saimnieki. Brīvā dabā talkotājiem darba netrūka. Taka bija jāatbrīvo no nokaltušiem un nolūzušiem kokiem, arī no krūmiem, kas aizsedza smilšakmens iežus un citas ainaviskas vietas. Vienlaikus tika atjaunots arī takas marķējums.
"Taka tiek regulāri marķēta, lai neapmaldītos. Kaut gan galvenais orientieris ir Amatas upe, tomēr labāk izejam taciņas, lai var saprast, kur iet," stāsta Kārļu muižas saimniece Baiba Stepiņa.
Kārļu muižas saimnieku pieredze liecina, ka Amatas taka ar katru gadu kļūst aizvien iecienītāka dabas draugu vidū. Šeit pārsvarā ierodas cilvēki, kas vēlas baudīt neskartu, tomēr ainavām bagātu dabu, un Amatas ieleja to spēj piedāvāt.
"Amatas upe pazīstamāka ir ar laivošanu, bet šī taka ir staigājama jebkurā gadalaikā. Katru sezonu takai ir ko piedāvāt - gan leduskritumi ziemā, gan ieži visa gada garumā," turpina Stepiņa.
Amatas taka ir iecienīta vieta arī slēpņotājiem, jo gar upes krastiem ir izvietoti 49 slēpņi. Tāpēc takas sakopšanas darbos piedalījās arī slēpņošanas entuziasti. Interese par šo nodarbi pēdējos gados Latvijā ir ļoti augusi, un Amatas taka ir viens no ojektiem, kas piesaista slēpņotājus arī no citām valstīm.
"Pagājušajā gadā slēoņotāji rīkoja lielu pasākumu un bija sabraukuši tūristi no citām valstīm - Vācijas, Somijas.
Arī šiem tūristiem bija interese par Amatas taku un viņi priecājās atrast slēpņus," atceras slēpņošanas entuzaiste Jūlija Černogorceva.
Pastaigu Amatas krastos esot iecienījuši arī daudzi nūjošanas entuzaisti un putnu vērotāji, jo šeit mājo vairākas retas putnu sugas. Amatas ielejā ligzdu ir novijusi arī melno stārķu saime.
