Pieaug noslēgto laulības līgumu skaits
Arvien mazāk izplatīts ir mīts, ka laulību līgumus slēdz tikai ļoti turīgi cilvēki vai tie, kam manta svarīgāka par attiecībām. Laulību līgums ir iespēja parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām. Turklāt tā ir iespēja izvairīties no strīda par mantu laulāto starpā, atvieglojot mantas dalīšanu mantošanas, laulības šķiršanas gadījumā, kas īpaši svarīga ir laikā, kad vairums īpašumu tiek iegādāti kredītā.
2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.
Kāpēc slēdz laulības līgumu
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča portālam lsm.lv stāsta, ka laika gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret īpašumtiesībām, skaidrojot, ka mums ir bijusi ilglaicīga padomju pieredze, kad ne visiem bija īpašumi. Padomju tiesību skola pamazām mainās, cilvēki vēlas uzzināt, noskaidrot un vienoties, kāda būs viņu nākotne īpašumtiesību ziņā.
Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj.
Šajā situācijā notāra klātbūtne ir vēlama, jo notārs izveidos līgumiskās attiecības, kuras svarīgas citām personām un var ietekmēt ģimenes locekļus. Šādās situācijās valsts izvēlas būt liecinieka statusā, valsti pārstāv notārs.
“Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām. Slēdzot laulības līgumu, laulātie nosaka mantisko attiecību režīmu, kas atšķiras no likumā noteiktā. Tādējādi šis līgums var būt vienīgā iespēja nodrošināties, ka viena laulātā problēmu dēļ necieš visa ģimene, atņemot tai pilnīgi visu mantu,” stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.
Praktiski ieteikumi un risinājumi
Lai labāk raksturotu laulības līgumu pozitīvo devumu, Vija Piziča apraksta divas reālas situācijas.
Pirmā situācija:
Laulība noslēgta pirms desmit gadiem. Abiem laulātajiem ir katram savs bērns no iepriekšējām attiecībām. Ģimene ir turīga, vīram un sievai ir katram sava automašīna, viņi abi strādā labi atalgotu darbu, katram ir savs bankas konts. Bērnu laulībā nav. Šobrīd sievas māte ir pārdevusi savu denacionalizēto īpašumu un vēlas nopirkt dzīvokli uz meitas vārda. Viņas abas vēlas, lai dzīvokli pēc viņu abu nāves mantotu sievas dēls. Savukārt vīram ir nekustamais īpašums, kuru viņš ir privatizējis, izmantojot savus privatizācijas sertifikātus. Vīrs vēlas šo dzīvokli atstāt mantojumā savai meitai. Bez tam vīram ir savs uzņēmums, kura darbības nodrošināšanai viņš plāno ņemt kredītu, to nodrošinot ar savu nekustamo īpašumu.
Risinājums:
Tā kā katram laulātajam faktiski ir sava manta, kā arī katram savs bērns, kura intereses jānodrošina, viņiem piemērots būs laulības līgums, kas paredz mantas šķirtību. Tas nozīmē, ka, katram laulātajam iegādājoties mantu, kopīga manta neveidojas. Katram laulātajam vienpersoniski pieder gan tā manta, kas viņam bija pirms laulībām, gan tā, kuru viņš turpmāk iegūs laulības laikā. Tā kā laulība ir noslēgta jau pirms 10 gadiem, laulības līgumā tiktu atrunāts arī tās mantas tiesiskais statuss, kas ir iegūta laulības laikā līdz līguma noslēgšanas brīdim.
Ja noslēgts līgums par laulāto mantas šķirtību, laulātie var brīvi rīkoties katrs ar savu mantu, nesaskaņojot rīcību ar otru laulāto.
Arī īpašumu atsavināšana var notikt, neizprasot otra laulātā piekrišanu. Otru pusi nesaista arī laulātā ņemtie kredīti, jo šādā gadījumā laulātie neatbild viens par otra parādiem.
Jāatceras, ka laulības līgums par mantas šķirtību nenozīmē, ka laulātie viens no otra nemanto. Pēc nāves laulātais ir gan mantinieks, gan neatņemamās daļas tiesīgais. Tādēļ, ja laulātie nevēlas viens no otram mantot, bet atstāt savus īpašumus tikai bērniem, viņiem būtu savstarpēji jānoslēdz arī mantotāja atteikšanās līgums. Mantotāja atteikšanos var paredzēt arī laulības līgumā, kā arī tajā var iekļaut cita veida rīkojumus nāves gadījumā.
Otrā situācija:
Pāris, kas līdz šim ir dzīvojis nereģistrētās partnerattiecībās, plāno noslēgt laulību. Viņiem ir divus gadus vecs dēliņš. Nākamā sieva šobrīd nestrādā un, tā kā tuvākajā laikā piedzimstam tiek gaidīts otrs bērns, algotu darbu strādāt turpmāk nebūs iespējams. Abus nākamos laulātos apmierina tāds ģimenes modelis, kurā sieva rūpējas par bērniem un uztur mājsaimniecību, savukārt vīrs nodrošina ģimeni materiāli. Kopdzīves laikā ģimenes vajadzībām ir jau iegādāts dzīvoklis, kurš ir reģistrēts uz nākamā vīra vārda. Viņam pieder arī zeme laukos, kura saņemta mantojumā no vectēva. Pirms laulības noslēgšanas pāris vēlas sakārtot savas mantiskās attiecības, īpaši to vēlas sieva, jo jūtas materiāli nenodrošināta.
Risinājums:
Aprakstītajā situācijā un izvēlētajā ģimenes modelī pāris savu mantu veido kopīgi. Ģimenes vajadzībām ir nopirkts dzīvoklis, nākamā sieva rūpējas par ģimenes labsajūtu un bērnu audzināšanu, bet nākamais vīrs uzņēmies apgādnieka lomu. Plānots, ka tā notiks vēl vairākus gadus. Šeit piemērots būs laulāto kopīgas mantas režīms. Laulības līgums par laulāto kopīgas mantas noteikšanu nozīmē, ka abu laulāto manta – gan tā, kas katram piederējusi pirms laulības (tai skaitā ģimenes jau iegādātais dzīvoklis), gan tā, ko viņi iegūs laulības laikā, kļūst par laulāto kopīgu mantu.
Jāpiebilst, ka katram laulātajam ir iespējams arī kādu mantu paturēt tikai sev, ja laulātie vienojas kādu konkrētu mantu noteikt par viena laulātā atsevišķu mantu. Šajā gadījumā ar notāru būtu pārrunājams jautājums par vīra mantoto zemi. Ja līgumā netiks izdarīta atruna par atsevišķas mantas noteikšanu – arī šī zeme kļūs par laulāto kopīgu mantu, neskatoties uz to, ka ir mantota.
Jāapzinās, ka, izvēloties šādu mantisko attiecību režīmu, arī par otra parādiem nāksies atbildēt kopīgi.
Speciāliste uzsver, ka vienmēr ir svarīgi saprast, ka divu absolūti līdzīgu situāciju nemēdz būt, katrā ir kas īpašs, tāpēc labāk visu noskaidrot pie speciālista, nevis mācīties no kaimiņu, draugu un paziņu pieredzes līdzīgos gadījumos.
Notāru ieteikumi, kuros der ieklausīties:
- Plānojot laulības, paredziet tikšanos ar notāru, lai noskaidrotu, kas darāms, lai ģimenes mantiskās attiecības būtu sakārtotas.
- Ja dzīvojat kopā, bet laulības kādu iemeslu dēļ tiek atliktas, jo īpaši svarīga juridiska konsultācija.
- Domājot par īpašumu, jādomā un lēmumi jāpieņem nākamo paaudžu perspektīvā, jo īpašuma dzīves ilgums ievērojami pārsniedz cilvēka dzīves ilgumu.
