Ar pamatprincipiem iepazīstina treneris Dainis Krauja. Viena no pamatpozām - jānostājas stabili, lai neripotu uz priekšu vai atpakaļ, rokas jānoliek uz ceļiem. Ja rokas paliek aizmugurē un ceļi pilnīgi iztaisnoti, tad viens mirklis, un mēs varam atrasties uz asfalta. Šī ir poza, kad varam ritenīšus mazliet atraut no asfalta.
Šīs ir svarīgākās pamatlietas, kas jāievēro, uzsākot nodarboties ar skrituļslidošanu, stāsta treneris. Slidas ir visdažādākās – ātrākas, lēnākas, ar ritentiņiem vienā rindā un tādas kā padomju laikos - ar četriem riteņiem, pa diviem katrā pusē. Sportisti ar ātrākajām slidām var attīstīt ātrumu pat 60 kilometri stundā, tādēļ drošība vienmēr ir pirmajā vietā, jau uzsākot apmācības.
„Jāsāk noteikti būtu ar ķiveri. Ļoti ieteicams uz elkoņiem likt elkoņa sargus. Cimdiņi ļoti ieteicami. Ir vairāki veidi. (..) Bērniem ļoti ieteicams būtu likt sardziņus, kas fiksē un pie kritiena neļauj salocīties locītavas daļai. Uz lejas daļu – ceļa sargi, šie ir mīkstāka veida, bērniem atkal ar plastmasu, jo bērni vairāk krīt,” klāsta Krauja.
Stāsti par to, kā cilvēki nonāk līdz šai aktīvajai nodarbei, ir visdažādākie. Tie, kuri ir pamēģinājuši, veselīgā nozīmē saslimst ar skrituļslidošanu un atzīst, ka tā nāk par labu arī fiziskajai un garīgajai veselībai – izvēdināt galvu nekad nav par sliktu.
Skrituļslidošanas pamatus var apgūt dažu minūšu laikā. Tas nemaz nav grūti. Vajag tikai nedaudz drosmes, uztrenēt koordinācijas spējas un tad - aiziet!
