Skolās nopērkamajā pārtikā, sākot no šī gada janvāra, nedrīkst būt konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji. Taču ražotāji, no kuriem ēdinātāji iepērk produktus, pagaidām nav pilnībā spējīgi šādu preci piegādāt. Piemēram, trūkt noteikumiem atbilstošu jogurtu, ievārījumu, sieru un konservētu dārzeņu.
„Šīs izmaiņas iespaido arī produktu izmaksas. Produkti bez konservantiem, ar īsākiem realizācijas laikiem ir krietni dārgāki,” saka Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Ilona Dreimane. „Piemēram, ievārījums – ja tas nav nekur sastopams bez krāsvielām, bez aromatizētājiem, mums ir jāņem bioloģiskais ievārījums, kas ir pat četras reizes dārgāks nekā līdz šim lietotais,” viņa skaidro.
Veselības ministrija iepriekš solījusi atrast papildu finansējumu, lai šos starpību ēdinātājiem kompensētu, taču tas vēl nav noticis.
Neskaidrības rada arī tas, ka dažādas skolu ēdināšanā iesaistītās puses – Pārtikas un veterinārais dienests, skolu medmāsas un skolu kontroles – atšķirīgi interpretē jaunajos noteikumos rakstīto. Lai meklētu risinājumus, skolu ēdinātāji nākamnedēļ tiksies ar ministriju un pārtikas ražotājiem.
Piektdienas pēcpusdienā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure paudusi viedokli, ka būtisku nepilnību dēļ noteikumi par uztura normām skolās un ārstniecības iestādēs jāaptur, kā arī jāpārtrauc prakse, ka Veselības ministrija koriģē pārtikas normatīvo bāzi.
