Sākusies akcija, kuras ietvaros, šķirojot atkritumus, var palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nokļuvuši nelaimē.
"No 29.oktobra vides apsaimniekošanas grupa "Eco Baltia grupa" sadarbībā ar a/s "Latvijas zaļais punkts" sāka sociālo akciju "Otrā dzīve"," pastāstīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētāja Anita Saulīte un piebilda:
Par katru šīs akcijas ietvaros savākto papildus stikla kilogramu mūsu konteineros mēs ziedosim vienu eiro centu."
Šī ir valsts mēroga šķirošanas akcija, un šķirošanas konteineri būs izvietoti daudzviet Latvijā. Plastmasas atkritumus iedzīvotāji jau diezgan ņipri sākuši šķirot, bet stikla šķirošana joprojām piemirsta.
Stikls ir nežēlīgs materiāls, tas nekad nesadalīsies pats, tas mūžīgi paliks zemē, bet stiklam ir otra īpašība - to var pārstrādāt mūžīgi, un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs stiklu savācam un nosūtam atkārtotai pārstrādei," sacīja Anita Saulīte.
Akcija norisinās no 29.oktobra līdz 31.janvārim. Šajā periodā stikls ir tas iepakojums, ko patērē visvairāk - Ziemassvētkos, Jaunajā gadā tiek dzerts šampanietis, ēstas burciņās ieliktās sēnes, ievārījums, un stikla iepakojumu ir ļoti, ļoti daudz.
Šķirojot var palīdzēt ne tikai dabai, bet arī tiem, kuri nokļuvuši nelaimē.
"Tie kilogrami pārvērtīsies naudā un tiks izlietoti, lai palīdzētu cilvēkiem pēc ugunsgrēkiem, pēc dažādām nelaimēm. Un pirmā ģimene ir no Kurzemes, kurai nodega māja, visa iedzīve, un to ir ļoti grūti atjaunot. Tas ir tā, ka nav ne dakšiņas, ne zobu birstes - nekā. Es aicinu izmantot šo iespēju. Nav no sevis jāatrauj nauda, ir vienkārši jāizdara labs darbs, jāapskatās savos sadzīves atkritumos, vai jums ir stikls, ko nevis iemest kopējā konteinerā, bet iemest stiklam domātā," sacīja "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Latvijā ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē. Pat 90% no atkritumiem joprojām nonāk poligonos, tomēr šķirošanu kā pašsaprotamu uzskata arvien vairāk cilvēku.
"Ir ļoti daudz cilvēku Latvijā, kas jau šķiro un to mēs novērojam arī savā labdarības organizācijā, ka cilvēki, pirms viņi kaut ko izmet atkritumos, viņi šķiro un skatās tās mantas, kas ir derīgas un kurām var piešķirt otro dzīvi," pastāstīja Rūta Dimanta.
Daudzi no sadzīves atkritumiem netiek šķiroti, jo mēs vienkārši nezinām, kuri atkritumi ir šķirojami.
Plastmasu un kartonu ir viegli atšķirt, bet ne visi plastmasas izstrādājumi metami tiem paredzētajos konteineros. Piemēram, ja pārtikas iepakojums ir netīrs vai piesārņots, nevajag tērēt dzeramo ūdeni, tas ir ļoti dārgi, un netīrie pārtikas iepakojumi jāmet parastā sadzīves atkrituma konteinerā.
Gandrīz visi atkritumi atrod pareizo ceļu - plastmasas, papīra vai stikla atkritumu konteineros, bet par dažiem var rasties šaubas.
Piemēram, skārdenes var saplacināt un likt plastmasai paredzētajā konteinerā. Skārds ir ļoti labs iepakojuma veids - metāls, ko var pārstrādāt.
Balzāma pudelīte nav stikls, tas ir māls un diemžēl mālu nepārstrādā, jo tas ir vienreizējs iepakojums un to atkārtoti nepilda. Tas nozīmē, ka, šķirojot atkritumus, mālu pie stikla neliek.
Burciņas liek pie stikla, taču glāzes, vāzes un trauki liekami parastajā sadzīves atkritumu konteinerā, jo tie nav pieskaitāmi pie stikla iepakojuma.
Katrs, kurš bērnībā ir sapņojis padauzīt pudeles, šobrīd to var darīt un izmantot šo brīnišķīgo iespēju, un mest pudeles konteinerā tā, lai šķīst. Tādējādi burciņas un pudeles konteinerā aizņems mazāk vietas.
