Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Pasaulē piemin pirms 30 gadiem PSRS notikušo augusta puču

Jauns bezmaksas krīžu tālrunis: 116123. Intervija ar «Skalbes» direktoru Raivo Vilcānu

«Skalbes» krīžu tālrunim jauns numurs – 116 123

Biedrības “Skalbes” diennakts krīžu tālrunis turpmāk pieejams, zvanot uz numuru 116 123. Tas ir vienots krīzes tālruņa numurs visā Eiropas Savienībā (ES), līdzīgi kā ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” skaidroja biedrības “Skalbes” direktors Raivo Vilcāns.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta lēmumu ikvienam ES iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš atrodas, ir jābūt pieejamam noteiktam sociālo pakalpojumu klāstam, tai skaitā iespējai saņemt psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijā. Nu jau pāris nedēļas arī Latvija ir pievienojusies vienotajam tīklam, tāpēc arī tālruņa numurs ir mainīts.

Līdzšinējais krīžu tālrunis bija bez paaugstinātas maksas, tomēr, zvanot uz to, bija jāmaksā kā par zvanu uz parastu mobilā tālruņa numuru.

Tālrunis 116123 ir pilnībā bezmaksas, tas darbojas visu diennakti, turklāt atbalstu iespējams saņemt ne vien latviešu, bet arī krievu un angļu valodā.

Tas dod iespēju pēc palīdzības vērsties arī cilvēkiem, kuri īslaicīgi ieceļojuši Latvijā vai nepārzina latviešu valodu.

Pandēmijas laikā ar garīgo veselību saistītās problēmas ir kļuvušas īpaši aktuālas, tādēļ šobrīd tālrunim 116123 ir arī papildu funkcija. Piezvanot uz to, ir iespējams ne vien saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu, bet arī veikt pierakstu pie sertificēta psihologa.  Ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs var saņemt līdz pat 10 bezmaksas konsultācijām, kas tiek organizētas kādā no tiešsaistes platformām. Šobrīd projektā strādā seši psihologi un mēnesī kopā nodrošina 330 konsultācijas. Vietas uz tām aizpildās ļoti ātri, jo nepieciešamais atbalsts ir krietni lielāks kā iespējas to nodrošināt. Taču ik pa brīdim kāda vieta atbrīvojas, tāpēc cilvēki ir aicināti zvanīt un interesēties par pieejamajiem laikiem.

Aplūkojot jautājumus, ar kādiem iedzīvotāji vēršas pie tālruņa konsultantiem, jāsecina, ka joprojām ļoti izplatīta problēma ir vardarbība ģimenē. Tomēr ir arī jaunas tendences. Pandēmijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, ir lielāks sūdzību skaits par garīgās veselības problēmām. Cilvēki arvien mērķtiecīgāk meklē palīdzību, jo vēlas pārrunāt ikdienas gaitu radītos pārdzīvojumus un bažas par nākotni.

Saņemto zvanu analīze liecina, ka apmēram puse zvanītāju ir akūtas krīzes situācijā, kuras ietvaros izjūt spēcīgas emocijas un nepieciešamību pēc atbalsta, savukārt vidēji katrs ceturtais zvanītājs atrodas hroniskas krīzes situācijā, kas varētu liecināt par ilgstoši neatrisinātām problēmām un iespējamu psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību. Liela daļa zvanītāju kā vienu no problēmām atzīst vientulības sajūtu. Novērojām, ka arvien biežāk zvanītāji piemin domas par pašnāvību. Pēdējā mēneša laikā par pašnāvnieciskām domām runājuši aptuveni sestā daļa zvanītāju. Tas nozīmē, ka šis tālrunis ir īpaši svarīgs un noderīgs sabiedrībai.

Uz tālruni aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības.

Krīzes tālrunis nav domāts tikai dziļām krīzēm. Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties.

Tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt noziegumos cietušajiem ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis 116006.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt