Dienas ziņas

Ziemupes rūķu labdarības akcija

Dienas ziņas

Drošības veicināšanai izsniedz ugunsdrošības instrukcijas

Sīverā – vislielākā smalkās najādas atradne pasaulē

Sīverā atklāta pasaulē vislielākā smalkās najādas atradne

Pasaules dabas  retumu grāmatās Latvija varēs lepoties ar kādu unikālu un ļoti retu ūdensaugu. Krāslavas novada Sīvera ezerā un tā apkārtnē atrasta vislielākā smalkās najādas ("Najas tenuissima") atradne pasaulē. 

Dabas eksperti detalizēti izpētījuši vairākas dabas teritorijas 2014. gada vasarā un rudenī. Sīvera ezera izpētes teritorijā konstatēti 16 Eiropas Savienības (ES) aizsargājamie biotopi ar 26 variantiem un 20 Latvijas aizsargājamie biotopi. Skaita ziņā tas aptuveni trīs reizes pārsniedz blakus esošajā dabas parkā "Dridža ezers" zināmo šādu biotopu skaitu, kur fiksēti pieci dažādi ES un septiņi Latvijas aizsargājamie biotopi.

Botāniķis Uvis Suško Sīvera ezera aptuveni 1400 atradnēs atradis 39 retas un aizsargājamas augu sugas. No šīm sugām īpaši atzīmējama smalkā najāda (Najas tenuissima) un lokanā najāda (Najas flexilis).

Līdz šim pasaulē bija zināmas tikai aptuveni 25 vietas, kur aug smalkā najāda. Sīverī šī suga atklāta pirmo reizi un konstatēta 28 atradnēs. 

Smalkā najāda ir neliels augs, kas aug divu metru dziļumā. Tas ir relikts augs, kas nav mainījies kopš Ledus laikmeta beigām. Tas aug tikai tīros un dzidros ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk intensivās lauksaimniecībs dēļ. Kā uzsver Latvijas Botāniķu biedrība, šī gada botāniskajiem atradumiem ir ne tikai Latvijas, bet arī reģionāla mēroga nozīme. Tādējādi mūsu valsts nes milzīgu atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu.

Pēc smalkās najādas populācijas lieluma Sīvers ir uzskatāms par bagātāko šīs sugas atradni pasaulē.

Savukārt Eiropas mēroga retums ir lokanā najāda, kas Eiropā zināma tikai aptuveni 25 vietās. Pēc lokanās najādas populācijas lieluma Sīvers ir uzskatāms par bagātāko šīs sugas atradni Eiropā.

Viens no galvenajiem Sīvera unikālo dabas vērtību pastāvēšanas garantiem ir tā tīrais un dzidrais ūdens. Saglabājoties labai ūdens kvalitātei, saglabāsies arī ezera unikālās dabas vērtības.

Mūsdienās nozīmīgākais apdraudošais faktors ir biogēno elementu nokļūšana ezerā pa meliorācijas sistēmām no intensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm un zivju dīķiem.

Teritoriju izpēti organizēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Darbus veica eksperti Uvis Suško, Rūta Sniedze-Kretalova, Valda Baroniņa un Kristaps Vilks. Par veiktajiem apsekojumiem drīzumā tiks pabeigti pārskata ziņojumi. Tajos būs apkopota vispusīga informācija par teritoriju biotopiem, sastopamajām sugām un citām nozīmīgām dabas un vēstures vērtībām. Tāpat raksturoti un analizēti apdraudējumi dabas vērtībām un iespējamie risinājumi to saglabāšanai.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti