Aculiecinieks

Aculiecinieks

Aculiecinieks

Aculiecinieka speciālizlaidums. Pagaidu valdība Liepājā pirms 100 gadiem

Aculiecinieks: Sirds ķirurģijas centram - 50

Sirds ķirurģijas centram – 50. Kas ir tā veiksmes stāsta pamatā?

Šovasar aprit 50 gadi, kopš dibināts Sirds ķirurģijas centrs. Vienīgā vieta Latvijā, kur veic sirds operācijas. To vadījuši trīs izcili profesori, kuri pulcējuši izcilu komandu un ar viņu rokām rakstīta mūsu medicīnas vēsture. Un tikai viņi zina, ka gan prezidentam, gan bērnam sirds patiesībā ir vienāda.

Sirds ķirurģijas pirmsākumi 

Taču sākums tam visam meklējams agrāk. Kad sirds ķirurģija Latvijā vēl bija bērna autiņos, tā tieši tur arī attīstījās – Bērnu slimnīcā. Vienības gatvē, operējot mazās sirdis, ir likti pamati visas sirds ķirurģijas attīstībai Latvijā. Kā saka nozares pionieris Jānis Volkolākovs, sirds ķirurgu vidū saukts par Čīfu, sirds jau ir viena un tā pati. Bērnam vai pieaugušajam.

"Viņa ir mazāka, bet principā – tāda pati. Kambari vienādi, aortas, tikai mini…" saka profesors, Sirds ķirurģijas centra vadītājs laikā no 1969. gada līdz 1998. gadam Jānis Volkolākovs un turpina "Es jau 10 gadus pirms tam Bērnu slimnīcā strādāju. Mums bija vairāk par 300 operācijām. Tāpēc iemaņu bija daudz."

Sirds operāciju vēsture ir arī profesora rakstītā klade, kur minēti visi mazie pacienti, viņu vecums, diagnoze un operācijas iznākums.

"Grāmatiņa man tāda ir. Tur ir iepriekšējos gados izdarītas operācijas. Tie cilvēki dzīvo un atkal parādās grūtības. Un atkārtoti jāoperē. Tur var paskatīties to, kas nekur citur nav!" saka Volkolākovs.

Savukārt profesora dzīvesbiedre atceras, ka jau pēc viņa gaitas, pēc soļiem zinājusi, kā gājis."Esot mājās, pēc soļiem, kā viņš kāpa pa trepēm, es varēju pateikt – vai operācija bija sekmīga. Vai nebija sekmīga," atzīst Rasma Volkolākova.

Un, kamēr Bērnu slimnīca veic tobrīd unikālas operācijas, nesnauž arī Rīgas 1. slimnīca, Stradiņa slimnīca un Kara hospitālis.

Profesors Romans Lācis, nākamais centra vadītājs uzsver, ka lieli nopelni arī docentam Ņikiķitam, Ēvaldam Ezerietim un Valentīnam Harlamovam tobrīd slēgtajā Kara hospitālī. "Bija četras vietas, kur izdarīja sirds operācijas.  Jo globāli jau daudz kas nebija zināms. Bet saslimšana un mirstība bija ļoti liela. Tāpēc arī vajadzība pēc tā bija ļoti liela!"

1969. lēmums par centra izveidi 

FAKTI par Sirds ķirurģijas centru

  • Līdz šim veiktas 26 sirds transplantācijas.
  • Katru gadu vairāk nekā 1000 operācijas mākslīgajā asinsritē.

Centra vadītāji:

  • No 1969. gada līdz 1998. gadam profesors Jānis Volkolākovs.
  • No 1998. gada līdz 2017. gadam profesors Romans Lācis.
  • No 2017. gada jūnija asociētais profesors Pēteris Stradiņš.

1969. gadā veselības aizsardzības ministrs Vilhelms Kaņeps paraksta rīkojumu par Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra izveidi Stradiņa slimnīcā. 

 

"Ar 1. jūliju, ar pavēli, ko parakstīja Kaņeps, iesākās sirds ķirurģija. Ar lielā, grūtībām… Nebija ne labu ķirurgu, aparatūras, nebija laba slimnīca," atzīst pirmais centra vadītājs, profesors Volkolākovs.

Centra pašreizējais vadītājs Pēteris Stradiņš uzskata, ka apvienot visu slimnīcu spēkus vienā bija ļoti pareizs lēmums:

"Jā, tas bija arī administratīvs lēmums. Bet tas ir organizēts nozares sākums! Ārstu personības nospēlēja galveno lomu. Volkolākova personība spēja organizēt un savākt šo uzticību, lai nozare sāktos."

Tikmēr medicīnas zinātņu doktors, virsārsts akūtajā sirds ķirurģijā Uldis Strazdiņš papildina: "Lai uzsāktu, brauca no Lietuvas. Viesķirurgi. Un veica paraugoperācijas."

Vēl pēc pieciem gadiem tiek likts stūrakmens Kardioloģijas nodaļai. Tagad tas labi zināms kā 32. korpuss. Strazdiņš rāda senās fotogrāfijas. "Kā tas attīstās? Būtībā tās pašas salīkušās muguras pie galdiem. Ir nomainījušās drēbes. Parādījušās krāsas. Darbs turpinās. Kādu brīdi te bija arī Bērnu nodaļa. Šeit varam vēro ainiņu, kā studente, bailēs trīcot liek eksāmenu!"

Strazdiņš profesoram Volkolākovam atzīstas, ka arī trīcējis un drebējis. "Man bija traki bailes no viņa, kad es biju students!." Profesors tikai smejas. Strazdiņš piebilst: "Profesors bija tik liels! Arī tagad viņš ir liels! Un balss dārdēja kā pērkons... ."

Profesors Lācis savukārt atceras, ka sākums bija grūts arī tāpēc, ka bailēs par operācijas iznākumu pacienti bieži no tās atteicās. 

"Grūti gāja...izdzīvošanas rādītājs nebija augsts. Varam teikt arī otrādi - mirstības rādītājs nebija zems." Bet Rasma Volkolākova atceras, ka visvairāk sirds ķirurgiem sāpējis, ka pacienti dodas pie kaimiņiem: "Bieži vien sirds slimnieki uz operācijām brauca uz Lietuvu. Kaut gan Latvijas ķirurģija nebija sliktāka." Lācis atzīst: "Tā ir mana pārliecība, ka izcils centrs bija Viļņā. Mums, strādājošiem, tas nepatika. Bet es to zinu, jo mēnešiem tur strādāju. Stažējos."

Lielais pārmaiņu laiks 

Deviņdesmitie gadi ir milzīgs pārmaiņu laiks arī "Stradiņos". Profesors Lācis stāsta: "Padomju Savienībā bija problēmas ar apgādes jautājumiem. Kad parādījās durvis uz Rietumiem, tad viss mainījās. Citas iespējas. Parādījās draugi..." "Kristaps Zariņš ļoti daudz mums ir palīdzējis. Un citi," atzīst Strazdiņš.

Tieši deviņdesmitajos centrā darbu sāk rezidents Pēteris Stradiņš. "90. gados sirds ķirurģija šķita pats augstākais punkts. Bet arī profesora personība. Es redzēju rietumnieciski amerikāniski domājošu vadītāju."

2002. gada 10. aprīlī tiek veikta pirmā sirds transplantācija. 2007. gadā Sirds ķirurģijas centrā jauns rekords - izdarītas 1000 operācijas mākslīgajā asinsritē.

 2019. gadā, 50 gadus pēc Sirds ķirurģijas centra izveides akūtā sirds ķirurģija ir pieejama diennakti. "24 stundas, 7 dienas nedēļā. Dežurē ķirurgi, operāciju māsas, palīgi… . Un ir reizes, kad tas tiešām ir dzīvības cenā."

Jaunais vadītājs Stradiņš uzsver, ka šīs dežūras arī ārstiem beidzot ļauj kaut nedaudz plānot savu dzīvi un dzīvot savu dzīvi. "No kurienes es esmu izcelts? Trakākais gadījums laikam bija Dziesmu svētku noslēguma koncerts! Es to tik ļoti gaidīju. Un tik ļoti gribēju redzēt."

Stradiņš gan uzsver, ka tagad daudz ko var izdarīt bez griezieniem, bet ķirurģija ir un paliek. "Uzlabojas diagnostika. Dzīvildze palielinās. Pacienti kļuvuši daudz komplicētāki. Aortas plīsumi un atslāņošanās. Sarežģītība slēpjas tajā, ka tas vienmēr notiek pēkšņi. Bet mēs šīs operācijas veicam rutīnā. Jebkurā diennakts laikā."

Lācis atzīmē: "Mums šodien ir drošības balsts – mākslīgā asinsrite! Un tas ir kolosāli! Un liels drošības garants pacientam!"

Bet Strazdiņš norāda: "Varam aizstāt jebkuru no dzīvības funkcijām, būtībā pacienti ir pasargāti!"

Jubileju svinēs strādājot 

Stradiņš lepojas, ka Sirds ķirurģijas centrs ir liels veiksmes stāsts arī tāpēc, ka visa ārstniecība koncentrēta vienuviet. "Mēs neesam samainīti sīknaudā. Koncentrējot visus te, tā ir liela veiksme Latvijai. Jo apmēram divi miljoni iedzīvotāju ir rekomendējamais daudzums šādiem centriem. Un Latvijā tas tiešām tā ir."

Strazdiņš domā, ka veiksme ir gan spēcīgās personības, kas vadījušas centru un turpina to vadīt, gan materiāli tehniskās bāzes nomaiņa un rezidentu iesaiste. "Agrāk jau operācijās jaunie tikai stāvēja un turēja āķus. Un bieži vien arī muti!"

Jubileju centra ārsti svinēs strādājot. "Nolēmām, ka organizēsim konferenci. Un paraugoperācijas. Aicināsim ciemos izcilus ķirurgus un mūsu draugus no visas pasaules. Jo faktiski ir situācija, ka Latvijā varam izdarīt visu! Kā jebkur pasaulē. Mums ir daži tehnoloģiju ierobežojumi. Bet tie ir jautājumi, kurus var risināt.

Nauda, lai cik jocīgi tas skanētu, tas ir tas vienkāršākais. Bet svarīgākais ir iemaņas. Komanda. Un mums ir komanda, kurā katrs ķirurgs var izdarīt jebkuru sarežģītu operāciju. Katrs! Mēs esam Eiropas līmenī!" pārliecināts centra vadītājs Stradiņš.

Centra ilggadējais vadītājs Volkolākovs piebilda: "Būs lieli svētki! Liels prieks! Un lai visiem veicas!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti