Siltās ziemas vairo ērču aktivitāti un var palielināt inficēšanās riskus

Ziemām kļūstot arvien siltākām, veidojas labvēlīgāki apstākļi ērču pārziemošanai, bet iedzīvotājiem tas var radīt lielākus draudus saslimt ar ērču encefalītu, liecina epidemiologu novērojumi. Tādējādi ērču encefalīts aptver arvien plašākas teritorijas.

Laikā no 1980. līdz 1990.gadam Eiropā ziemas laikā tika reģistrēts mazāks dienu skaits ar temperatūrām, kas zemākas par -12 grādiem, liecina 2000.gadā veiktais pētījums "Randolph un Rogers". Šis apstāklis veicinājis ērču izplatību ziemeļu virzienā, un tādējādi ērču encefalīta problēma kļūst aktuāla arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, kur agrāk to nepazina. Savukārt ērču skaita pieaugums Eiropā varētu būt saistīts ar maigākām ziemām, agrāku pavasari un vēlāku rudeni, jo pieaug dienu skaits ar minimālo temperatūru 5-8 grādi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Eiropā ērču encefalīta endēmiskajos apgabalos vidēji 0,1-4,5 procenti ērču ir inficētas ar ērču encefalīta vīrusu. Latvijā šis rādītājs ir līdzīgs, pēdējos gados inficētas ir bijušas 1-3% ērču, kas pārbaudītas Rīgas Austrumu klūniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā.

Arī Latvijā kopš 1990.gadu vidus novērotais temperatūras pieaugums aprīļa trešajā dekādē varētu būt sekmējis vienlaicīgu ērču kāpuru un mazo ērču barošanos no peļveidīgajiem grauzējiem, kas uztur augstu ērču inficētību ar encefalīta vīrusu.

Tiesa gan, arī siltās ziemās, kādas pēdējos gados novērotas Latvijā, atkusnim vairākkārt mijoties ar salu, var izveidoties nelabvēlīgi ziemošanas apstākļi un ērces izmirst. Iespējams, tieši tāpēc pēdējos divos gados Latvijā ērču aktivitāte ir nedaudz samazinājusies. Tomēr tas nenozīmē, ka saslimstība ar ērču encefalītu Latvijā varētu ievērojami samazināties.

Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka saslimt ar ērču encefalītu var ne tikai augsta riska teritorijās, bet arī piemājas mežā.

Labākais veids, kā izsargāties no bīstamās neiroloģiskās slimības, kas smagākos gadījumos var beigties pat ar nāvi, ir vakcinācija. Piemēram, Austrijā, kas ērču encefalīta izplatības ziņā ir līdzvērtīga Latvijai, pret šo infekciju ar vismaz vienu vakcīnas devu ir vakcinēti vairāk nekā 80% iedzīvotāju, kas būtiski ir samazinājis saslimstību.

Savukārt Latvijā, pēc SPKC datiem, pret ērču encefalītu ir vakcinēti aptuveni 10% iedzīvotāju.

Latvijā pret ērču encefalītu ir pieejamas divas līdzvērtīgas un aizvietojamas vakcīnas. Latvijā ik gadu tiek noteikti arī tā sauktie endēmiskie rajoni, kur saslimstība ar ērču encefalītu ir visaugstākā – šogad tādi ir 26, informē SPKC. Šajās augsta riska teritorijās deklarētajiem bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu. Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.

Pēdējo desmit gadu laikā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 2759 cilvēki, bet 19 cilvēki no šīs slimības miruši, liecina SPKC dati.

Ērču aktivitāti ietekmē ne tikai globālās klimata izmaiņas, bet arī ērču fizioloģiskie cikli, kur aktivitātes kāpumi mijas ar kritumiem. Saslimstību ietekmē arī dažādi citi faktori, piemēram, iedzīvotāju informētību par profilakses pasākumiem, tai skaitā pareizu ģērbšanos, kontakti ar ērču izplatības vietām, ainavas sakoptība vai nekoptība.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti