Putnu migrācija šogad noritējusi kā ierasts, tie, kas ziemo Āfrikā un Āzijā, aizlidoja augusta otrajā pusē un septembrī, bet tie, kuru ziemotnes ir Eiropas centrālajā, dienvidrietumu vai dienvidu daļā no Latvijas aizlidojuši oktobrī un novembra sākumā. Daļa no tuvējiem migrantiem izmanto silto laiku un vēl uzkavējas Latvijā. Piemēram, pagājušajā nedēļas nogalē Kurzemē novēroti bari ar vairākiem tūkstošiem ķīvīšu un dzelteno tārtiņu.
Turpina migrēt arī pūces. Funts šonedēļ novērojis, ka Rīgas centrā, Zemkopības ministrijas apkārtnē vārnu bars dzenāja purva pūci, kas migrējot iemaldījusies pilsētā. Vārnas un kaijas ir pūču dabiskie ienaidnieki, un ja dienas laikā tās pamana pūci, tad nelaiž garām iespēju to patrenkāt.
Latvijā ieradušies arī tie putni, kas vasarā ligzdo tundrā, taigā un Arktikā, bet ziemo mūsu reģionā. Novēroti vairāku sugu ķeģi, kas bieži uzturas alkšņu audzēs, jo barojas ar to sēklām. Atlidojuši arī alki un vairāku sugu pīles, kas ziemo Baltijas jūras piekrastē.
Ja rudens būs garš un ziema silta, tad daudzu sugu ūdensputni nemaz nelidos tālāk uz dienvidiem un paliks pārlaist ziemu Rīgas līcī un Baltijas jūrā. "Putni ir mobili, ja uznāk aukstums, līcis aizsalst, viņi lido uz Irbes šaurumu. Iepriekšējās ziemās, kad aizsala arī tas, putni palidoja tālāk uz dienvidiem. Putni nav gliemeži," skaidroja Funts.
Putnu migrācijas laikā biežāk nekā citkārt var novērot Latvijā netipiskus un retus putnus, jo ceļojot uz ziemotnēm lidoņi mēdz nomaldīties. Tā šoruden putnu vērotājiem izdevies pamanīt tuksneša čakstīti, Sibīrijas čuņčiņu un tumšo ķaukīti, kuri Latvijā neligzdo, mūsu reģions arī nav to migrācijas ceļos, tomēr daži indivīdi te mēdz iemaldīties.
Ja ziema būs silta, tad pie mums noteikti būs iespējams novērot vairāku putnu sugas, kuru ziemošanas vietas ir netālu no Latvijas - Eiropas rietumos vai dienvidos.
