Henrika vecāki, Kristiāna un Raivis Šteinblūmi, sevi sauc par siguldiešiem, kaut gan šajā pilsētā dzīvo pēdējos četrus gadus, kopš pārnāca no Rīgas. Likumsakarīgi, ka arī mazulis piedzima tieši šajā slimnīcā.
Henriku mājās gaida arī māsa Agnese, viņa gan dzimusi Rīgā, laikā, kad Rīgas Dzemdību namā notika rekonstrukcija.
“Te nav konveijera princips. Te viss ir ļoti personīgi,” norāda Raivis.
“Te pienāks un desmit reizes pajautās, kā tu jūties, bet tur labi, ja vienreiz dienā pienāks," Kristīne Šteinblūma salīdzina Rīgā un Siguldā pieredzēto.
Siguldu kā vietu, kur pasaulē laist savu mazuli, izvēlas jaunās māmiņas no Rīgas un Pierīgas. Dažkārt kāda arī mērojusi garāku ceļu no vietām, kur kāds cits dzemdniecības centrs pat ir tuvāk. Visbiežāk gan šeit piedzimst pašu siguldiešu mazuļi. 2016.gadā pieņemto dzemdību skaits nozīmē ne tikai Siguldas slimnīcas Dzemdību nodaļas statistikas rekordu, bet tas arī pārsniedz mazo dzemdību nodaļu kategorijas rādītājus, kas starptautiskā vērtējumā ir līdz 960 dzemdībām gadā.
“Tad, kad es sāku strādāt, tad kādu laiku bija ap 300 dzemdībām, tad vienu brīdi bija ap 100 un tad pakāpeniski uzlabojām tos rādītājus," atzīmē pediatre Vija Blūmiņa.
Likumsakarīgi, ka lielais dzemdību skaits liek domāt arī par dzemdību nodaļas paplašināšanu, kas paredzēta šogad, jo istabiņu mēdz pat pietrūkt. “Visas dienas nav pilnas. Bet šogad man liekas, ka lielākā daļa ir pilnas un reizēm nodaļā ir par maz vietas un tad aizņemamies no ķirurģijas nodaļas kādu istabu vai no terapijas nodaļas kādu istabu, lai tā ģimene varētu būt kopā," norāda Blūmiņa.
Ir dienas, kad Siguldas slimnīcā piedzimst pat septiņi mazuļi dienā, kā teic nodaļas personāls, nekad tas nenotiek pilnībā vienlaicīgi, un personāls ar darbu tiek galā. Nereti šeit notiek arī dzemdības, kuru pieņemšanai noslēgts līgums ar konkrētam vecmātēm, kas tad arī papildina personālu.