Pirms 14 gadiem Larisa Cīrule ar diviem dēliem dzīvoja valsts piešķirtā vienistabas dzīvoklītī Dolomīta ielā. Neilgi pēc pārvākšanās Larisa smagi saslima. "Dzīvoju kopā ar diviem dēliem, bet, tā kā mani aizveda uz slimnīcu, puikas palika vieni paši. Man bija temperatūra 40, knapi turējos kājās, aizveda uz Sauriešiem - tuberkuloze, tā es astoņus mēnešus pavadīju slimnīcā un četrus mēnešus mājā. Man nebija domāšanas, es tikai gulēju," atceras Larisa.
Puikas ar radinieku palīdzību kaut kā izdzīvoja, bet 2002.gadā, kamēr Larisa atradās slimnīcā, ar tiesas lēmumu dēlus izlika no dzīvokļa. Uz to brīdi viņi jau bija pilngadīgi.
"Kundzes ģimene 2002.gadā tika izlikta, pamatojoties uz spēkā esošu tiesas spriedumu, kurā bija teikts, ka personas izliekamas tādēļ, ka bija īres un pakalpojumu parādi. Kundze tajā laikā varēja griezties pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt, jo atbilstoši likumam, personām, kuras izliktas no dzīvojamās telpas, tiek sniegta palīdzība," skaidro Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta pārstāve Mārīte Javorska.
Larisa palīdzību nelūdza, bet cīnījās pati saviem spēkiem. Izmācījās par ārsta palīgu un cīnījās par jaunas dzīvesvietas iegādi, bet visus nodomus izjauca kārtējā slimība - infarkts.
Pēc tā pārslimošanas Larisai piešķīra 3.invaliditātes grupu, un šoreiz viņa nolēma lūgt pašvaldības palīdzību. "Diemžēl kundzes gadījumā nav pamata reģistrēties palīdzības saņemšanai, jo viņa neatbilst noacījumiem," bilst RD pārstāve Javorska.
Larisai palīdzība ir atteikta – gan tādēļ, ka savulaik par parādiem no valsts piešķirta dzīvokļa izlikta, gan tādēļ, ka veselības stāvoklis esot vēl pietiekami labs, lai savu dzīvi nodrošinātu pati. Padomju laikos Rīgā dzīvojošie cilvēki iestājās dzīvokļu rindās un gaidīja savu kārtu, bet mūsdienās viss ir savādāk - tie, kuriem ir nauda, pērk dzīvokļus, kam nav - īrē, savukārt domes dzīvokļus var dabūt tikai tie, kuriem ir īpašs statuss.
"Mēs reģistrējam denacionalizēto māju īrniekus, ģimenes kurās ir trīs un vairāk bērni, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, atsevišķi dzīvojošus pensionārus un personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti un nosacījumu, ka peronām jābūt maznodrošinātām," skaidro RD pārstāve Mārīte Javorska.
Vēl pie valsts dzīvokļa var tikt bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku apgādības, politiski represētie un no ieslodzījuma iznākušie. Personām jābūt deklarētām Rīgā vismaz piecus gadus.
Rīgā palīdzību gaida vairāk kā 4 000 personas, pieprasītākie ir viensistabas dzīvokļi. "Daudzbērnu ģimenēm vajag 2-3 istabu dzīvokli, viena mamma, stāvot no 2013.gada, saņems dzīvokli ar ērtībām," norāda Javorska.
Larisas gadījumā palīdzību var sniegt sociālais dienests, kurš noteiktu summu par dzīvokļa īri apmaksā. "Vietā, kur es tagad atrodos, arī jāmaksā, viņi mani palaiž, pažēlo, vajag atrast istabu, ko var sociālais dienests atmaksāt, vai ielikt, vai kaut kā... man vajag dzīvokli," LTV stāsta no no dzīvokļa izmestā Larisa.
Atrast izīrētājus, kuri gatavi, ka sociālais dienests apmaksā īri ir sarežģīti - izīrētājam jābūt dzīvokļa saimniekam, jāslēdz līgums, jāatskaitās. Un lielākā daļa grib priekšapmaksu par diviem mēnešiem.
Šai sievietei tik tiešām ir nepieciešama palīdzība, sociālais dienests gatavs samaksāt īres izdevumus, bet nav izīrētāja. Ja kāds gatavs palīdzēt, LTV raidījums "4.studija" aicina sazināties ar raidījumu.
