Sieviešu nāve dzemdībās: riska grupas grūtnieces neviens nemeklē

Lai arī Veselības ministrija (VM) pēdējos gados veikusi vairākus pasākumus, lai mazinātu sieviešu mirstību grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēc tām nāves statistika, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti augsta – pagājušā gadā mirušas 11 sievietes. 

2015.gads sākās ar ziņu, ka grūtniecības vai dzemdību laikā Latvijā mirušas trīs sievietes, tādējādi jau gada pirmajā mēnesī sasniedzot „mātes mirstības” gada statistiku. „Jā, pagājušais gads aizsākās ar trim gadījumiem uzreiz, bet jāsaka, ka viens no viņiem bija diezgan ilgi pēc dzemdībām, paciente nomira mājas apstākļos. Bet tā kā mātes mirstībā mēs ieskaitām visus gadījumus 42 dienu laikā pēc dzemdībām, tad ieskaitījām arī šo, lai gan patiesībā ar dzemdību palīdzību saiknes nebija nekādas,” stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un VM galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga.

Taču gada laikā statistika ir tikai augusi. Datus vēl precizē, bet secināts, ka 2015.gadā mirušas 11 sievietes. Kādi ir tiešie nāves cēloņi, stāsta Dace Rezeberga: “Mātes mirstības pamatā ir divas lielas grupas – komplikācijas saistītas ar grūtniecību un dzemdībām kā tādām, otra liela grupa ir slimības vai stāvokļi, kas nav saistīti ar grūtniecību, bet grūtniecības laikā ir kaut kāda slimības pastiprināšanās vai slimība, kas uzliek papildu slogu, vai tā tiek diagnosticēta grūtniecības laikā un tai slimībai ir nelabvēlīga norise.”

Pērn bija vien divas ar grūtniecību nesaistītas nāves, tātad pārējās deviņas sievietes mira grūtniecības vai dzemdību komplikāciju dēļ. Tās gan Latvijā gan citur pasaulē ir vienādas - asiņošana un trombu komplikācijas. Tomēr Latvijā nāves gadījumu skaits ir augstāks nekā citur. Te, kā atklāj arī „Mātes mirstības audita sistēma” (mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma, kuru pārrauga īpaša darba grupa, kas analizē katru grūtnieces nāves gadījumu, meklējot tā cēloņus un iespējas novērst līdzīgus gadījumus nākotnē), lielāko "lomu spēlē” sociālie faktori. “Kādēļ pacienti neapmeklē ārstu, vēlīni griežas pie ārsta vai vispār negriežas pie ārsta un grūtniecība ir nevēlama, un tas viss notiek mājās, neviens neesot zinājis un bijis klāt,” piebilst Rezenberga.

Kas svarīgi - tās nevar saukt par nelabvēlīgām ģimenēm, iespējamais iemesls, kādēļ sieviete neiet pie ārsta, var būt arī bezdarbs — citiem pie ārsta jāmēro tāls ceļš, kam naudas nepietiek. Tās drīzāk ir riska ģimenes.

Viena no šādām nāvēm bija Gulbenes novada Daukstu pagastā. Sieviete nav bijusi sociālo dienestu redzeslokā un nav stājusies ārstu uzskaitē. „Jā, un arī šo informāciju mēs saņēmām no tiesībsargājošām iestādēm,” atklāj Gulbenes sociālā dienesta sociālā pakalpojuma nodaļas vadītāja Evija Maļiņina un norāda, ka sieviete grūtniecību esot slēpusi: „Ja mums ir informācija par klientu, kurš ir bērniņa gaidībās, ja ar šo klientu runājam, tad, protams, interesējamies vai klients ir stājies uzskaitē vai nav. Bet tā ir cilvēka brīva izvēle – teikt vai neteikt, stāties vai nestāties. Mēs sniedzam informāciju, no savas puses organizējam topošo vecāku skolu, kur uzaicinām uz nodarbībām. Tā ir viņa brīva izvēle – nākt vai nenākt.“

Jāpiemin, ka telefona sarunā pirms ieraksta sociālā dienesta pārstāve šaubījās, vai meklēt riska grupā esošas grūtnieces ir sociālā dienesta pienākums.

Atbildības futbolu spēlē arī citi. Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kas jau ilgstoši kritizē veselības ministru Gunti Belēviču, februārī medijiem izsūtīja komentāru, kurā norāda, ka par "mātes mirstības" statistiku atbildīgs veselības ministrs, un viņam būtu jāatkāpjas no amata. Guntis Belēvičs atteicās to komentēt.

Kā norāda Rezeberga, Veselības ministrija mēģināja kaut ko uzlabot, tomēr tas radījis jaunas problēmas. Lai grūtnieču aprūpē iesaistītos vairāk ārstu, palielināja valsts samaksu par šo pakalpojumu. Motivējošais atalgojums nostrādāja — ārsti no privātpraksēm iesaistījās, tomēr pārējiem — tiem, kas strādā stacionāros, algas nepalielināja. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka stacionārā ārstiem strādāt nav prestiži un šobrīd ne vienmēr un visur var saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, diemžēl arī universitātes slimnīcās reizēm dežūrās ir tikai rezidenti. Ja nemainīsies valsts politika šajā jautājumā, tad ir ''nekuriene''. Un tas vienmēr atspoguļojas šajos rādītājos, jo šie rādītāji vienmēr liecina, kāda ir veselības aprūpes sistēma,” piebilst Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga.

Atbildības futbols un nepārdomāti lēmumi, kas izraisa citas problēmas - tie ir iemesli, kādēļ mātes mirstības statistika neuzlabojas.                    

    



 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt