ĪSUMĀ:
- Veikalu plauktos produktu sastāvos nereti manāmas dažādas sēklas – tās ir maizē, jogurtos, smalkmaizītēs.
- Uztura speciālisti atzīst: sēklas ir nozīmīgs šķiedrvielu avots un var palīdzēt padarīt uzturu daudzveidīgāku.
- Uztura speciāliste: ieteicams ēst sēklas un riekstus vismaz piecas reizes nedēļā pa 30 gramiem.
- Sēklas ir daļa no olbaltumvielu produktu grupas, kā arī palīdz uzņemt šķiedrvielas.
- Ir gadījumi, kad šķiedrvielas uz laiku nerekomendē – ārsti var ieteikt pēcoperācijas periodā šķidru uzturu, ieskaitot sēklu lietošanas ierobežošanu.
- Ja tā vieglāk uzņemt, sēklas drīkst arī sasmalcināt.
- Tomēr, norijot sēkliņas nesakošļātas un nesasmalcinātas, nekas slikts nevar notikt – tās tiks izvadītas.
- Gastroenterologs Danilāns: ja tās negaršo, nav pasaules gals, – bez sēklām var arī iztikt.
Pie maizes plaukta veikalā ņem, kuru kukulīti gribi – visur ir sēklas. Vai tās tiešām ir tik ļoti veselīgas, ka tās jāēd kopā ar maizi? Uztura speciālisti gan norāda, ka sēklām nav ne vainas, jo tās ir gana nozīmīgas šķiedrvielas un no tām sanāk arī daudzveidīgi uztura produkti.
Uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža sacīja, vismaz piecas reizes nedēļā pa 30 gramiem ieteicams ēst sēklas un riekstus.
Savukārt dietoloģe Lolita Neimane pauda: "Šajā grupā, kur runā par olbaltumproduktiem, pirmajā vietā tiek teikts – lietojiet pākšaugus, liesu gaļu, zivis, piena produktus, riekstus un sēklas, tātad sēklas jau attiecīgi ir ievietotas šajā produktu grupā, kas pirmkārt ir olbaltumu avots. Ja ražotājs pievieno šķiedrvielas klāt, vai tas būtu maizei kā visparastākā piedeva, vai tas būtu kādam jogurtam, vai kur citur, – tas tikai palielina to iespēju, ka mēs varam uzņemt šķiedrvielas."
Pēc dietoloģes skaidrotā, tās sievietei vajag vismaz 20–25 gramus dienā, bet vīrietim 30–35 gramus un vairāk.
Tikmēr šefpavārs Niks Ģēvele ievērojis, ka cilvēki sākuši tās vairāk lietot uzturā. "Daudzveidība vairāk ir parādījusies, un maizē nav tikai viena veida sēklas, bet vairākas, katrai no viņām ir kāda specifiska īpašība," viņš vērtēja.
Ja nu norij veselu?
Bet ko tad, ja kādam to sēklu šķiet daudz par daudz un arī zobi vairs nav tik labi, lai tās sakošļātu? Kas notiks, ja tās veselas nonāks kuņģī?
Gastroenterologs Anatolijs Danilāns teica: "Es jums atklāšu noslēpumu, ka visas sēkliņas no zarnu trakta iztīrās. Nav tā, ka uz gadiem paliek un tur dzīvojas, ka jaunībā apēstais ābola kacens kaut kur tur ganās pa kuņģi. Nē, tie ātrāk vai vēlāk iztīrās. Zarnu trakts ir ļoti tīrīgs, viņš ir tīrīgāks nekā mēs paši, mēs rokas varbūt tik daudz netīrām, kā zarnu traktiņš iztīra.''
Kad nav vēlamas
Lai arī cik veselīgas būtu sēkliņas, tomēr atsevišķos gadījumos, piemēram, pie kuņģa un zarna trakta slimībām, tās gan nav vēlamas.
Uztura speciāliste Karpenska-Allaža norādīja: "Šeit, slimnīcā, mums ir pacienti pēc kuņģa, zarnu trakta operācijām vai kādu hronisku aknu slimību, – tad ārstējošais ārsts kopā ar uztura speciālistu lemj par diētu pacientiem. Tad, protams, šai pacientu grupai noteikti uzturs pēcoperācijas periodā būs šķidrs, gandrīz nemaz ar šīm šķiedrvielām, kas pakāpeniski nāks uzturā. Katrā ziņā uzturs pēcoperācijas periodā būs termiski apstrādāts un sēklas tur netiks iekļautas."
Savukārt dietoloģe Neimane norādīja, ka, gatavojoties kolonoskopijas jeb zarnu izmeklējumam, nedēļu vai divas iepriekš labāk ar sēkliņām neaizrauties.
Bet pēc atveseļošanās perioda sēklas noteikti varēs atkal iekļaut uzturā, un tas pat būtu ieteicams.
"Tur ir ļoti daudz dažādu minerālvielu, vitamīnu, tai skaitā arī tāda minerālviela kā dzelzs," viņa sacīja.
Kā modernākās sēklas ar šķiedrvielām un omega-3 taukskābēm Neimane minēja čia sēklas, vienlaikus norādot, ka tās ir salīdzinoši dārgas. Dietoloģe vienlaikus izcēla arī linsēklas, kurās ir ļoti daudz šķiedrvielu un izteikti daudz omega-3 polinepiesātināto taukskābju, ja salīdzina ar citiem augu valsts produktiem.
Iekšķīgo slimību gadījumos ieteicams neaizrauties ar veselām sēklām, bet tās lietot sasmalcinātā veidā.
"Šādiem cilvēkiem, lai palielinātu šķiedru daudzumu, rieksti un sēklas varētu būt izmantojami ēdienkartē arī sasmalcinātā veidā, un to var tikpat labi mājās blendēt, iestrādāt kādā mājās gatavotā mīklā," sacīja Neimane.
Tomēr vai tiešām neesam aizrāvušies nedaudz par daudz ar sēkliņām, kas tiek pievienotas visur – no maizes līdz jogurtam?
Gastroenterologs Danilāns norādīja – arī bez sēkliņām var iztikt. Viņš arī aicināja neticēt, ja kāds stāsta, ka nevar. "Tā ir nauda. Ja saka obligāti, ka bez sēkliņām gals būs klāt, – nebūs gals klāt! Ja riebjas, nepatīk, – nevajag, dzīvē vajag dzīvot pilnvērtīgu un jauku dzīvi."
Proti, sēkliņas ir veselīgas, bet, ja negaršo un tās negribas ēst, pasaules gals nepienāks. Turklāt kā šķiedrvielas sēklas var izmantot dažādos veidos – ēdot veselas vai sasmalcinot, tikai vēlams paskatīties uz lietošanas termiņu, lai pārtikas rezervēs tās neuzglabātos pārāk ilgi.
