Ja Latvijā kādam cilvēkam atklāj HIV, tūlītēja ārstēšana bieži neseko - zāles par valsts naudu pienākas tikai tad, kad imūno šūnu skaits jau nokrities zem nospraustās robežas. Kāda HIV pacientam ir dzīve ar zālēm un kāda bez, to pērn skarbi izjutusi Ilze. Ierakstā šīs sievietes vārds un balss mainīta.
''Man bija aizdomas, ka esmu slima ar gripu. Bet patiesībā izrādījās, ka tā nav gripa, ka tas ir HIV vīruss. Ieguvu to no sava dzīvesbiedra, no vīra,'' stāsta Ilze.
Par saslimšanu Ilze uzzināja pirms gada pavisam nejauši, nonākusi slimnīcā. Pirmā slimnīcā saņemtā ziņa bija strupa: “jūs esat inficēta ar HIV”, bet pēc tam viņu pārveda uz citu nodaļu, kur visu izskaidroja un nomierināja.
„Tas bija nenormāli liels šoks, ilgi man nācās cīnīties, vairāk ar emocionālo tikt galā. Līdz tam brīdim, kad mani no vienas nodaļas pārveda uz otru nodaļu, man liekas, tās bija pāris stundas, man likās, ka esmu nokāpusi ellē, -
es neko nesapratu, nezināju, kāpēc ar mani, jo manā uztverē šī slimība ir īpašiem cilvēkiem, ne jau ģimenes cilvēkiem,” tā brīža emocijas atceras Ilze.
Ilzei ārstēšanu uzsāka uzreiz - turpat slimnīcā, jo imūno šūnu līmenis bija nokrities zem tobrīd valsts novilktās imūno šūnu skaita robežas 350. Ik dienu viņa turpinājusi dzert zāles un jutusies pilnīgi vesela. Taču, kad pēc pusgada imūnsistēma uzlabojās - šūnu līmenis bija virs noteiktās robežas, terapiju atņēma. Viņa nelieto nekādas zāles.
„Viņi pamatoja tikai ar to, ka ir valsts noliktās vadlīnijas un ''tā tas diemžēl pie mums notiek''. Kad viņi man to pateica, tad bija otrā elle vaļā, jo tu saproti, ka tu dzer zāles, tu būsi vesels, tu vari turpināt dzīvot, funkcionēt un te pēkšņi vienkārši pasaka, ka vairs nebūs, tad ceri un gaidi, kas notiks tālāk,'' satraukumu pauž Ilze.
Tagad ir piektais mēnesis bez zālēm. Ilzes pašsajūta manāmi pasliktinājusies – bieži esot nogurums un sajūta, ka trūkst spēka. Biežāk nekā jebkad iepriekš - piecos mēnešos četras reizes - slimojusi, bijis klepus un iesnas. Taču
psiholoģiski graujošākais esot sēdēt un gaidīt, kad paliks sliktāk.
Šis gads HIV pacientiem atnācis ar jaunumiem – ir paaugstināta imūno šūnu skaita robeža, no kuras sāk ārstēšanu. Imūnās šūnas gādā par imūno sistēmu, ja to ir maz, sākas problēmas.
„Mēs Latvijā sākām ārstēt tikai tad, kad šūnu skaits nokritās zem 200, tad pakāpeniski pacelts līdz 350 šūnām. Ar šī gada 1.janvāri šis slieksnis pacelts līdz 500 šūnām. Tad, kad imūnās šūnas nokrītas zem 500 līmeņa, tad mēs varam nozīmēt valsts apmaksātu palīdzību,” skaidro Tolmane.
Šogad bijuši divi ārstu konsīliji par HIV ārstēšanu, un pēc jaunās kārtības terapija no 500 šūnām uzsākta jau gandrīz 10 pacientiem.
„Tikko kā atnāk uz vizīti un, ja atbilst šiem kritērijiem – tur arī ir konsilija lēmums, bet īsā laikā tiek uzsākta ārstēšana,” saka Tolmane.
HIV pacientus pārstāvošās organizācijas pagaidām par jauno kārtību izsakās piesardzīgi - gaida, kad atbildīgās iestādes Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā būs atjaunotas - pārstrādātas - racionālas farmakoterapijas rekomendācijas HIV/AIDS infekcijas ārstēšanai. Šobrīd vienīgās publiski pieejamās ir 2015.gada 23.decembrī apstiprinātās, un no tām neizriet, ka visiem pie 500 šūnu līmeņa pienāksies zāles.
''Mēs nekādi negradējam pacientus. Ja pacientam ir diagnoze, ir diagnosticēta saslimšana, ir 500 šūnu līmenis, tad mēs uzsākam ārstēšanu,'' norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Šobrīd vēl neesot ievietota pilnībā atjaunota vadlīniju versija, jo ārsti vēlējušies racionālas farmakoterapijas vadlīnijas papildināt ar dažiem jaunākajiem aspektiem no Eiropas vadlīnijām, tas tiks izdarīts mēneša laikā. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders uzsver, ka savlaicīgākas HIV ārstēšanas uzsākšanai šogad paredzēti papildu četri miljoni eiro.
''Pētījumos ir pierādīts, ka uzsākot agrīnu HIV ārstēšanu un samazinot vīrusa šūnu skaitu organismā līdz minimumam, HIV inficētais vairs nevar inficēt apkārtējos, tādējādi samazinot infekcijas izplatības risku pat par piektdaļu,'' saka Šneiders.
Tiesa, Eiropas Savienībā nav daudz valstu, kas vēl vispār skaita imūnās šūnas, bet gan uzreiz ārstē, kā HIV atklāj. Proti, kad lieto zāles, – no inficēšanās var pasargāt partneri. Ārste Ieva Tolmane norāda: no 500 šūnu robežas ārstē vairs tikai Lietuvā, Īrijā, Bulgārijā un Latvijā. Igaunija ārstē visus, šūnas neskaitot, un arī Lietuva šogad pāries uz neierobežotu HIV infekcijas ārstēšanu. Par Latvijas plāniem Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane:
''Nevaram to noliegt, bet mums ir jārēķinās ar budžeta iespējām, mēs nevaram visus veselības aprūpes līdzekļus novirzīt vienas slimības ārstēšanai.''
Tāpat arī ministrijai ir jaunums: ja HIV ārstēšana ir uzsākta, tā netiek pārtraukta, piemēram akūta antiretrovirālā sindroma gadījumā. Ko tas nozīmēs šī ieraksta varonei Ilzei, kurai terapiju pērn atņēma, vēl nav skaidras atbildes. Pēdējoreiz, kad pērn pārbaudīja imūno šūnu līmeni, tas bija virs 500 šūnām. Nežēlīgi skan, bet sanāk, ka jācer, ka tagad būs palicis sliktāk, saka sieviete. Maksas terapija var maksāt no simtiem līdz tūkstošiem eiro mēnesī, un tādas naudas Ilzei nav.
