- Sargi bērnus no apdegumiem
NMPD pārstāve Arita Freimane informēja, ka svētkos, kad visapkārt valda kņada un māja ir pilna ar ciemiņiem, NMPD slimnīcā daudz biežāk nogādā mazus bērnus ar smagiem apdegumiem, kas gūti mājās.
Parasti bērni applaucējas, uzraujot sev virsū uz galda malas atstāto karstā dzēriena krūzi, aiz elektrības vada paraujot tējkannu, virtuvē tiekot klāt karstiem katliņiem vai pannām.
Savukārt zīdaiņi ar smagiem apdegumiem slimnīcā visbiežāk nonāk tāpēc, ka vecāki malko kafiju vai tēju, turot mazuli klēpī un bērnam, pastiepjot rociņu pēc krūzes, karstais šķidrums uzlīst virsū. Tāpat NMPD aicina nepieļaut, ka mazi bērni paliek vieni telpās, kur ir iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes vai viegli pieejami stikla eglīšu rotājumi. Mediķu pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad nepieskatīti mazuļi var nokost un norīt eglīšu rotājuma gabalu vai gūt elektrotraumu, spēlējoties ar elektrisko lampiņu virtenēm.
- Ja svētkus sagaidīsi ar uguņošanu, parūpējies, lai tas būtu droši
Gada nogalē pirotehnika mediķiem sagādā vislielākās raizes. Lai gan no traumām, kas gūtas ar pirotehniku, varētu izvairīties, nav bijis neviens gads, kad šādi kāds nebūtu nopietni cietis. Piemēram, pērn gadumijā smagi cieta trīs cilvēki, bet gadu iepriekš cietušo skaits bija rekordliels – 12 cilvēki. Tāpat gadu no gada ar pirotehniku cilvēki traumējas arī vairākas dienas pirms vai pēc pašas Jaungada nakts.
Visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgst rokās vai trāpa sejā, kājās. Ļoti bieži traumas ir smagas un atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi.
Cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Tāpat arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c.
Lielākoties negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība – pirotehnikas palaišana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās palaišana, turot to rokās. Arī instrukcijas neievērošana – mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Tāpat dažkārt pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās vai arī viņiem tiek atļauts palaist raķeti.
- Ievēro mērenību, lietojot alkoholiskos dzērienus
NMPD izsaukumu statistika liecina, ka svētkos lielākoties traumas un negadījumi notiek alkohola reibumā. Ierasti ir lūzumi, galvas traumas, plēstas, dziļas brūces pēc kritieniem, arī vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi, krītot no liela augstuma – balkoniem, kāpnēm. Tāpat katru gadu cilvēki slimnīcā nonāk ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, kas gūti, alkohola reibumā iemiegot uz ielas, dodoties mājās no svinībām. NMPD uzsvēra arī – alkohola reibums iet roku rokā ar pārgalvību, dara neuzmanīgus un var būt cēlonis traģēdijām.
- Jau laikus jāparūpējas par mājas "aptieciņu" un jāzina, kur saņemt palīdzību
Gatavojoties svētkiem, NMPD mediķi iesaka sarūpēt ne vien dāvanas saviem mīļajiem, bet arī "aptieciņu" ar sev nepieciešamajiem medikamentiem.
Neviens neplāno saslimt, taču gatavam dažādām situācijām jābūt – vīrusiem nav brīvdienu, un tie svētkus nesvin. Jo īpaši būtiski – "aptieciņas" saturs jāpārskata cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku saslimšanu.
Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darbalaiku, norādīja NMPD.
Ja garajās brīvdienās tomēr gadās saslimt, piemēram, ir temperatūra, klepus, iesnas vai gūta neliela trauma, NMPD aicina vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Tāpat svētkos un brīvdienās mediķa padomu visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
