Neskatoties uz to, ka jaunais mācību gads tikai nupat kā ir sācies, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau tagad saņem satrauktu bērnu zvanus, kuri jau ir paspējuši izjust emocionālu vardarbību no vienaudžiem. Vardarbības izpausmes var būt ļoti dažādas - sākot ar vājākā klases biedra ignorēšanu, neaicināšanu piedalīties kopīgos pasākumos un beidzot ar ņirgāšanos, pazemošanu un pat fizisku ietekmēšanu.
Par mobingu tiek dēvēts psiholoģiskā terora veids, kad viens vai vairāki klasesbiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret savu vienaudzi. "Bieži vien pieaugušie nepievērš tam pienācīgu vērību. Jo - kurš tad skolā kādreiz nav izsmiets vai piedalījies kādā konfliktā? Un, re, visi ir dzīvi un izauguši un nekas nekait. Bet smagākajos gadījumos tas var beigties ar domām par pašnāvību vai pat pašnāvības mēģinājumiem, īpaši tad, ja nav atbalsta mājās," Latvijas Televīzijai stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Tādēļ vecākiem ir svarīgi jau savlaicīgi pamanīt, ka skolā kaut kas nav kārtībā, pat ja bērns par to nerunā.
"Vecāks, kurš ir kontaktā ar bērnu, to pamanīs. Bērns varētu būt ieslēdzies sevī, nerunāt, viņš varētu izvairīties no sarunas, viņš varētu vispār nerunāt par skolu.
Bērns var meklēt kaut kādus iemesls, kāpēc neiet, piemēram sakot: man sāp galva, man sāp vēders, es slikti jūtos. Viņš meklēs iemeslus, lai vecāks atļautu palikt mājās," uz mobinga pazīmēm norāda psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa.
Par skolā notiekošu vardarbību var liecināt arī pēkšņa atzīmju pasliktināšanās un stundu bastošana, kā arī draugu neesamība. Ja vecāki ir sapratuši, ka kaut kas nav kārtībā, vecākiem ir vairākas iespējas situācijas uzlabošanai.
"Vispirms tā ir saruna ar pašu bērnu. Ja bērns ir cietis, jāsniedz atbalsts, izpratne, jāparāda, ka vecāki ir gatavi viņu aizstāvēt un palīdzēt.
Bet nākamais solis ir iet pie klases audzinātājas un runāt. Tas, kas notiek skolā, jārisina ir skolai. Bet, ja vecāks redz, ka situācija nemainās, tad inspekcija var palīdzēt, braukt uz skolu, konsultēt speciālistus, vērtēt, kā šī situācija ir risināta un kas vēl būtu darāms," norāda bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Rieksta-Riekstiņa.
Jāstrādā arī ar tiem bērniem, kuri klasē vēršas pret vājākajiem. Skolas maiņa nereti nav atrisinājums mobingam, jo emocionālā vardarbība pret bērnu var turpināties arī sociālajos tīklos un tajā var iesaistīties gan apkārt dzīvojošie vienaudži, gan jaunie klasesbiedri. Ja bērnam nav, pie kā vērsties pēc palīdzības, vai arī vecāki nezina, kā rīkoties šādās situācijās, droši var zvanīt un konsultēties pa bezmaksas tālruni 116111.
