Bijušā Salaspils kodolreaktora apsaimniekošanu Latvijas Universitāte uzņēmās pirms vairākiem gadiem. LU cerēja uz pilnīgu reaktora demontāžu un kompleksā esošās infrastruktūras tālāku izmantošanu zinātnei. Reaktora likvidēšanas plāni atkārtoti atlikti, tikmēr problēmu un izmaksu saraksts audzis. LU varētu atteikties no bijušā Salaspils kodolreaktora kompleksa apsaimniekošanas, ja valdība nepiešķirs līdzekļus reaktora demontāžai un likvidēšanai.
Salaspils kodolreaktora vides draudi vēl joprojām nav novērsti. No tvertnēm noplūdušais radioaktīvais ūdens ir savākts, bet neatrisināts ir jautājums, ko darīt nākotnē - ik gadu tērēt ap 200 tūkstošiem eiro remontiem un uzturēšanai vai trīs gadu periodā ieguldīt 5,5 miljonus eiro kodolreaktora demontāžā. Pareizākais risinājums būtu nevis ik gadu izšķiest naudu reaktora palieku uzturēšanai, bet to demontēt pilnībā, uzskata zinātnieki.
Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne uzsver, - kamēr arī otra ūdens tvertne nav iztukšota un pārbaudīta, zinātniekiem ir teju jāzīlē kafijas biezumos par tās drošību.
"Vienmēr skopais maksā dārgāk," par valdības neizlēmīgumu Latvijas Radio sacīja Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis. Viņš arī vērtēja, ka telpas ir piemērotas LU tālākajiem mērķiem, jo esošā infrastruktūra ir unikāla. Sakārtojot to, objekts būtu noderīgs arī Latvijas tautsaimniecībai.
Tikmēr LU izteikusi pieņēmumu, ka varētu atteikties no Salaspils kodolreaktora uzturēšanas, jo pētniecības darbi tur drošības apsvērumu dēļ nenotiek, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pavēstīja Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks.
Salaspils kodolreaktors ir VARAM īpašums, kurš juridiski pieder VSIA "Ģeoloģijas un vides pētniecības centrs", kam būs jārūpējas par objekta uzturēšanu, ja no tā atteiksies LU.
"Mums šogad vajadzētu 285 000 eiro monitoringa modernizēšanai, būvkonstrukciju remontam, kārtējai apsardzei, kārtējai sildīšanai, remontēšnai un pašam monitoringam," sacīja LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.
Nākamajos gados aprēķinātas izmaksas ap 200 000 eiro. Reaktorā joprojām glabājas radioaktīvs un videi bīstams dzesēšanas ūdens. 50 gadu vecās tvertnes, kurās tas atrodas, ir sliktā stāvoklī. Par valdības pērn oktobrī piešķirtajiem līdzekļiem viena no 40 kubikmetrus lielajām tvertnēm iztukšota un ūdens pārliets īpašās mucās.
Vēl pērn vasarā Vides ministrija Latvijas Radio norādīja, ka tehnisko konstrukciju stāvoklis kodolreaktorā nav ārkārtējs, bet tikai uzlabojams.
"Ministrijas iesniegtie priekšlikumi finansējumam no valsts budžeta iepriekšējos gadus nav guvuši atbalstu Ministru kabinetā, un, apzinoties saspringto situāciju ar budžetu un ņemot vērā tuvākās prognozes, ministrija ir vērtējusi iespējas izmantot citus finansējuma avotus. Šobrīd notiek darbs pie informatīvā ziņojuma, izvērtējot visas iespējas finansējuma piesaistei," Latvijas Televīzijai pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Ministru kabinets (MK) ziņojumu skatīs 2.februārī. Plāna, kā rīkoties, ja naudas nebūs un universitāte apsaimniekošanas līgumu lauzīs, VARAM pagaidām nav, atzina VARAM pārstāve Ozola. Ja universitāte patiešām atsacīsies no apsaimniekošanas, objekta uzraudzīšanu pārņems Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kam gan arī būtu aktuāls jautājums, kur ņemt naudu objekta uzturēšanai, sacīja Ozola.
"Pagaidām universitāte maksā par gaidīšanu," raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja LU zinātņu prorektors Muižnieks.
2014.gada oktobrī MK piešķīra 119 tūkstošus eiro kodolreaktora ūdens baseinu stāvokļa sakārtošanai. Decembrī bija konstatēta tritija noplūde pēc vienas no radioaktīvā ūdens tvertnes iztukšošanas darbiem. Tajā starp tērauda un dzelzsbetona sienām bija uzkrājies ūdens, kurā konstatēts tritija līmeņa pieaugums, taču tas neesot bīstams. Tomēr draudi apkārtējai videi saglabājas.
