Valmieriete Karlīna Latsone katru dienu peldas jau trešo gadu. Šobrīd Latvijā daudzi ziemas peldēšanai pievēršas, iedvesmojoties no citiem, kuri ar savu pieredzi dalās sociālajos medijos. Karlīnai tas sākās pavisam spontāni.
Viņa sacīja, ka sākumā nemaz neesot bijis plāns peldēties ziemā: " 1.septembra rītā pastaigājos gar Gauju un izdomāju, ka jānopeldas. Neesmu šo procesu dziļāk pētījusi, vados tikai no savām sajūtām un peldos no rītiem.''
Veselības treneris Māris Žunda, kurš ar biohakingu palīdz cilvēkiem sistemātiski un pakāpeniski mainīt veselības paradumus, ziemas peldēšanos dēvē par pozitīvo stresu, ko dēvē arī par hormēzi.
“Aukstumā rodas pozitīvais stress, kas trenē nervu sistēmu, pieradina sirds, asinsvadu sistēmu pie kontrastiem un temperatūras maiņām,” sacīja Žunda.
Būtiskākais šajā procesā ir izvērtēt savu veselības stāvokli. Ja cilvēks ir fiziski aktīvs un viņam nav hronisku slimību, tad var doties peldēties bez padziļinātām veselības pārbaudēm. Iesākumā gan drošības apsvērumu dēļ jādodas peldēt kopā ar kādu, kuram jau ir šāda pieredze.
Peldoties ziemā, svarīga ir pareiza elpošana, lai aukstums neradītu stresu, un Māris Žunda piebilda: "Bieži cilvēkiem bez priekšzināšanām par elpošanu, ejot ledainā ūdenī, aizcērtas elpa, pleci saraujas uz augšu un organismam rodas milzīgs stress, ko šajā nodarbē nevajag sasniegt.”
Ziemas peldētāja Karīna Latsone stāstīja, ka ziemas peldes ļoti viegli palīdz pamosties, kā arī izvairīties no iesnām.
Aukstuma peldes iesaka uzsākt 10–12 grādu siltumā, kad ūdenī var ieiet, kontrolējot savu elpošanu.
