Vides un tūrisma projektu eksperts Juris Smaļinskis atzīst, ka nav normāla situācija, ka, pieejot pie upes, upi neredz, jo upes palienas ir aizaugušas ar biezu krūmāju un pati upe ir viens vienīgs kritušu koku klājs.
"Šāda upe arī no bioloģiskās daudzveidības būs krietni nabadzīgāka nekā upe, kas tecēs, kas čalos, kas bagātināsies ar skābekli un galu galā, pa kuru arī būs kaut kāda kustība," stāsta Smaļinskis.
"Lielākais bieds ir tas pelēkais, nemanāmais, visiem aprastais, proti, upē sagāzušies koki, kuri no vienas puses ainavu padara mežonīgu, it kā dabisku, bet ne vienmēr pati upe par to priecājas," raidījumam "Vides fakti" atzīst hidrobiologs Andris Urtāns un norāda, ka
upei pārkritis koks var būt sprosts, kas paceļ ūdens līmeni, izskalo upes krastus un upe kļūst daudz nevērtīgāka un piesārņotāka.
Hidrologs stāsta, ka ir vēl viena Latvijas zinātnieku apzināta problēma, proti, liela daļa no baltalkšņiem ir inficēta ar koka trupi.
"Ir atsevišķas vietas, kur šī te infekcija ir pat 50%, proti, šādi koki, iekrītot upē, izplata trupes poras lejpus pa straumi, līdz ar to, ja nekopjam krastus, mēs lēnām inficējam zemi ar koka trupi," saka Urtāns.
Taču pati daba nebūt nav vienīgais upju ienaidnieks. Juris Smaļinskis atzīst, ka vidēji viens ūdenstūrists dienā saražo apmērām trīs kilogramus atkritumu.
"Šos atkritumus nevajadzētu dedzināt, jo jaunākie pētījumi rāda arī to, ka dedzināšanas procesā izdalās cilvēkam ļoti kaitīgas vielas," brīdina eksperts.
"Bieži ir tā, ka saka - tūristi ir tie lielākie dabas piesārņotāji, bet tad man griba aizstāvēt šos tūristus, kas staigā ar mugursomu plecos, kas brauc ar savu velosomu. Patiesībā cilvēks, kas dodas dabā, pats pēc būtības ir draudzīgs dabai un viņš nekad nenesīs līdzi liekas lietas un iepakojumus, kas ir lieks svars un enerģijas patēriņš," atzīst Smaļinskis.
