Saeimā spriedīs par jauno Medību likumu

Ceturtdien Saeima trešajā lasījumā skatīs Medību likuma grozījumus, kuru būtība ir samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai.

Tas īpaši ir attiecināms, piemēram, uz mežacūku vai aļnu postījumiem, kad nereti šie meža dzīvnieki, izrokot kartupeļu laukus vai noēdot graudaugu sejumus, nodara postu zemniekiem. Paredzams, ka jaunie medību noteikumi stāsies spēkā ar nākamo gadu, tomēr, vēl pirms to apstiprināšanas Saeimā, tie raisa ne mazums šaubu un bažu un ne vienā vien medību kolektīvā tiek dēvēti par kādu grupu interešu lobēšana, no kā nedz lauksaimniekiem, nedz mežam kopumā labuma nebūs.

Medību likums, ko ceturtdien gatavojas skatīt Saeima, skars plašu Latvijas sabiedrību. Proti, jaunais likums attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku.

Vairāk grozījumi projekta līmenī tomēr vērsti uz lauksaimnieku interešu aizstāvēšanu, saka Dienvidlatgales virsmežniecības medību daļas inženieris Viesturs Arbidāns un saka - tomēr jau šobrīd tie raisa ne mazums bažu un netiek skatīti viennozīmīgi. „Mednieki un lauksaimnieki cer uz dažādām lietām. Lauksaimnieki cer, ka jaunais likums ļaus uz savas zemes medīt (..) zemnieki grib aizsargāt savu ražu. No tā viņš dzīvo. Savukārt mednieki tam pretojas, jo grib saglabāt veco kārtību, kad staltbrieži un mežacūkas bija limitētie [tos varēja nogalināt limitētā apjomā],” saka Arbidāns.

Pēc šobrīd esošajiem noteikumiem, piemēram, lai saņemtu medību atļauju uz mežacūkām, bija nepieciešams tūkstoš hektāru meža. Jaunie grozījumi, kā tas paredzēts projektā, ļaus medības organizēt arī mazākās platībās. No vienas puses tas dos iespēju zemju saimniekiem, kuriem, piemēram, mežacūkas izposta kartupeļu laukus, izmedīt dzīvniekus, taču problēmu tas tomēr pēc būtības nerisinās, saka mednieks un vides aktīvists, Daugavpils makšķernieku un mednieku biedrības vadītājs Viktors Frīliņš. Turklāt dzīvnieku postījumi lielākoties skarot tikai dažus reģionus, piemēram, Latgalē tas nav izteikti. „Labāk neko nebūtu aiztikuši un darījuši. Mēs jau labu laiku dzīvojam pēc vecā likuma. Nebija pamata neko mainīt,” norādīja Frīliņš.

Jaunais likums var nebūt viennozīmīgs, no vienas puses tas varētu būt atvieglojums lauksaimniekiem, kas cieš zaudējums no meža dzīvniekeim, taču no otras puses jaunais likums var pavērt galu maisam, kas patiesībā lobēs ārzemnieku intereses, ar skepsi uz jauno likuma projektu raugas Viktors Frīliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti