Sadīguši pirmie tomātu un gurķu stādi

Daudzās lauku saimniecībās sadīguši pirmie tomātu un puķu stādi. Marta pirmajās dienās Medzes pagasta „Vārnu” mājās zemē iesēs arī šī gada gurķus. Saimniecībā ir vairākas siltumnīcas, kurās izaug dažādi lauku labumi. Konkurēt ar svešzemju produktiem vietējiem palīdzot tieši pircēji, kuri paliek uzticīgi Latvijas precei.

Saimnieks mājas nosaucis par „Vārnām”, jo vārna ir gudrs putns. Tā arī šajās mājās cenšas saimniekot – gudri un daudz strādājot. Jau septiņus gadus Vladislavs Kučinskis un Melita Eņķūze nodarbojas ar tomātu, gurķu un citu lauku labumu audzēšanu. Pavasarī pirmos sāk tirgot puķu stādus. Kas mājās, sildoties zem lampām, jau sadīdzis, stāsta saimniece Melita: „Tur man ir leduspuķītes, jau janvārī sētas. Lobēlijas, arī petūnijas dažādas. Tūkstošiem vienā mazā kastītē. Es labāk sapiķēju kaut vai pa čupiņai vairāk, bet lai tas pušķītis uz pārdošanas brīdi ir pietiekami liels. Samtenītes, tūlīt būs jāsēj asteres.”

Tomātu un puķu stādiņi tā vien stiepjas pretī saulītei, kas ik pa laikam palutina nepacietīgos pavasara gaidītājus. Arī saimnieks Vladislavs Kučinskis nesēž rokas klēpī salicis, bet gan gatavojas sēt gurķus. Ilgi vairs nav jāgaida, kad sāksies darbs siltumnīcās. Sākumā tās tiek apsildītas: ”Kādus sešus, septiņus tūkstošus gurķus kastēs iekšā. Te redzama tikai daļa. Vēl jāvāc no šķūņa laukā, jādezinficē. Darbu daudz, kā okeāns.”

Pirmie gurķi tirgošanā būšot no maija vidus. Pirms tam siltumnīcā esot īsta zaļumu paradīze, stāsta saimnieks, kurš uz siltumnīcām dodas jau no agra rīta un vienatnē bauda darba augļus starp zaļo gurķu stādu rindām. Saimniece rāda fotogrāfiju, kur siltumnīcā redzami gurķi. Abi ar Vladislavu stāsta par savām sajūtām: ”Kad ir tik lieli, tad saimniekam vismīļākais brīdis. Pēc tam, kad viņi sāk nest naudu, tad pazūd interese, nav vairs tas skaistums. Tajā brīdī, kad tu esi garāks par gurķiem, tad ir pasaka tur iekšā. Pilnīgi murrādams. Viņš no rītiem vasarā agri mostas. Citreiz skatos piecos no rīta, kur palicis, bet jau viņš pa siltumnīcu rosās.”

Sezonas laikā jāstrādā no septiņiem rītā līdz pat vienpadsmitiem vakarā, citreiz pat līdz pašai pusnaktij, bet, kā saka Melita - vismaz labi nāk miegs. Gandarījums par padarīto ir tieši uzticīgie pircēji Liepājas Pētertirgū, kuru skaits mērāms tūkstošos. Ja visiem zemniekiem Eiropā būtu vienādas iespējas, tad konkurēt ar kvalitāti varētu nešaubīgi, uzskata Melita: ”Patiešām, tirgus ir pilns ar ievestām poļu precēm, tāpēc ir tas uzsvars, lai ir savs pircējs, kurš tevi pazīst. Piemēram, cilvēks aizbrauc prom uz gadu strādāt, atbrauc un priecājas, ka mēs te vēl esam.”

Melita stāsta, ka pašmāju mazos, aromātiskos un kraukšķīgos gurķīšus vasarā cilvēki pērk un ved pat kā ciemkukuļus uz Spāniju, Angliju, Krieviju un citām valstīm. Melita vienmēr tirgo savus gurķus, līdz paņemot arī svaigas zaļās lapiņas. Tā ir viena no zīmēm, ka lauku labi nākuši no Medzes pagasta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti