Kā labāk dzīvot

E-komercijas īpatsvars pieaugs, bet cilvēki turpinās arī iepirkties veikalos klātienē

Kā labāk dzīvot

Palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties darba tirgū un pilnvērtīgi dzīvot

Telemedicīnas pakalpojumi: kādos gadījumos konsultācija var aizstāt vizīti pie ārsta

Sabiedrības veselības speciāliste: Lai Latvijā būtu plašākas telemedicīnas iespējas, jāattīsta e-veselība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai attālinātas konsultācijas Latvijā notiktu kvalitatīvi, jāattīsta e-veselība un jānodrošina tehnoloģiju pieejamība ārstiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja, doktorante sabiedrības veselībā Mirdza Kursīte. 

Telemedicīna ir dažādu formu attālinātās konsultācijas, kas iespējamas gan pa tālruni, gan video formātā. Galvenā doma ir, ka pacientam un ārstam ir iespēja konsultēties, sadarboties, nenonākot vienā kabinetā, bet šos jautājumus risinot attālināti, skaidroja Kursīte. 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Ainārs Rudzītis norādīja, ka kopš Covid-19 sākuma šo iespēju izmanto arvien vairāk cilvēku, lai gan paši ārsti telemedicīnu izmantoja jau iepriekš, savstarpēji konsultējoties par kādu diagnozi.

Trūkums šim attālinātajam formātam ir līdz galam nesakārtotais jautājums par pacientu datu drošību. Kursīte skaidroja: “Pandēmijas laikā pacienta-ārsta sadarbībā ārsti un arī pacienti savā ziņā tika iemesti aukstā ūdenī. Tad tās variācijas, kādas platformas tiek izmantotas, bija ļoti dažādas. Tas bija “Zoom”, “WhatsApp”, “Facebook”, ļoti dažādos veidos ārsti mēģināja ar pacientiem sadarboties.”

Šādā veidā pacienta dati ne vienmēr ir pasargāti, tāpēc būtu jādomā par vienotas un drošas platformas izmantošanu un e-veselības attīstīšanu. 

“Ja mēs vēlamies veiksmīgi attālināti konsultēt, ir nepieciešams ievērojami attīstīt e-veselību, jo tad, ja visi dati ir pieejami vienotā platformā, kas ir attiecīgi arī ar drošības aspektiem sakārtota, ir daudz vieglāk konsultēt,” norādīja Kursīte. 

“Bet, ja pacienti savus papīra formāta izrakstus bildē un sūta ārstam, un tad tās bildes kaut kur klejo un paliek, tad tie ir nopietni aspekti, kas jāatrisina,” viņa piebilda. 

Tāpat aktuāls jautājums ir ne tikai par tehnoloģiju pieejamību pacientiem, bet arī ārstiem. Kursīte norādīja, ka daudzu ģimenes ārstu aprīkojums nav piemērots šādu konsultāciju veikšanai: “Jā, viņiem ir dators, kurā viņi ievada sistēmā receptes vai slimības lapas, bet viņiem pašiem nav šīs vebkameras, lai sazinātos video konsultācijā ar pacientu.” 

Viņa secināja, ka, lai telemedicīna kļūtu par ikdienu, ir jāsakārto sistēma, juridiskie un tehnoloģiskie aspekti, administratīvā puse. 

Vienlaikus ārsti atzina, ka, lai gan telemedicīna pilnībā neaizvietos klātienes medicīnas pakalpojumus, tā noteikti attīstīsies, jo gan pacientiem, gan ārstiem ietaupa laiku un līdzekļus. 

“Esmu pārliecināts, ka mēs tikai un vienīgi iesim uz priekšu un telemedicīna attīstīsies pilnīgi noteikti. Pacienti, kad sapratīs šos ieguvumus, viņi pilnīgi noteikti arvien vairāk dalīsies viens ar otru ar informāciju un popularitāte pieaugs šīm konsultācijām,” vērtēja Rudzītis.

Arī biedrības „Parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa piekrita, ka nelielā aptaujā, ko biedrība veikusi, lielākā daļa cilvēku norādījuši, ka labprāt šādus pakalpojumus izmantotu.

“Pasaulē telemedicīna ir ļoti attīstīta un cilvēkiem tā ir rutīna aiziet pie ārsta caur datoru, televizoru vai telefonu. Latvijā, godīgi sakot, mums drusku ir jāiedzen,” viņa vērtēja. 

Mauriņa atklāja, ka biedrība izveidojusi arī informatīvo materiālu, ar kuru ieteica iepazīties pacientiem pirms attālinātās vizītes, lai tai pilnvērtīgi sagatavotos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti