Tehnoloģija nodrošina racionālu atjaunojamo dabas energoresursu un lauksaimniecības atkritumu izmantošanu, kā arī CO2 izmešu daudzuma samazināšanu.
Neatjaunojamo energoresursu (nafta, dabas gāze, ogles) apjomi pasaulē strauji samazinās, tāpēc enerģijas iegūšana no alternatīvajiem avotiem kļuvusi ļoti aktuāla. Augot pieprasījumam, biodegvielas ražošana sāk konkurēt ar pārtikas un lopbarības ražošanu, jo izejvielu izaudzēšanai nepieciešamas lielas zemes platības. Tāpēc tiek meklētas iespējas iegūt otrās paaudzes degvielu no kokmateriāliem, aļģēm, lauksaimniecības, sadzīves atkritumiem un citām izejvielām, norāda RTU.
RTU Būvniecības fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģiju katedras zinātnieki pētījumam izmantoja latvāņus - augu, kas Latvijā aizņem plašas teritorijas, samazinot platības derīgo lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Biodegvielas ieguves procesa sākumā augu masu (latvāņus, zāli, salmus, aļģes) sasmalcina, tad no masas tiek atdalīti cukuri, ko paveic ar sēņu enzīmu palīdzību. Tālāk šos cukurus izmanto kā barības vielas baktērijām, kas fermentācijas procesā cukurus pārstrādā biobutanolā.
Lai atrastu hidrolīzes procesam (cukuru atdalīšanai no biomasas) piemērotākos sēņu enzīmus, RTU zinātnieki konsultējās ar Durmishidzes Bioķīmijas un Biotehnoloģijas institūta zinātniekiem, no 20 dažādām sugām atlasot derīgākās.
Fermentācijas procesā drīkst piedalīties tikai noteikta veida baktērijas, tāpēc RTU zinātnieki izstrādāja uz fluorescentās in situ hibridizācijas (FISH) balstītu metodi, ar kuras palīdzību dažu stundu laikā iespējams konstatēt, vai baktēriju kultūra ir tīra. Par šo metodi ir iesniegts Eiropas patenta pieteikums.