RSU docētāja: Liekais svars un aptaukošanās – būtiski smagas Covid-19 gaitas un nāves riska faktori

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatību vēl nozīmīgāka kļuvusi cita, klusi noritoša pandēmija – aptaukošanās. Pasaulē kopš 1975. gada cilvēku skaits, kuriem ir aptaukošanās, ir teju trīskāršojies [1] un tā ir būtiska problēma arī Latvijā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, Latvijā palielināts ķermeņa svars ir vairāk nekā pusei pieaugušo (58,7%) – liekais svars ir 34,6% iedzīvotāju, aptaukošanās – 24,1%.[2] Tikmēr jaunākie dati no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) ziņojumiem par vakcīnu lietderību cilvēkiem ar aptaukošanos, salīdzinājumā ar vakcīnas efektivitāti vispārējā populācijā, rāda, ka vakcīna pret Covid-19 šai grupai ir vienlīdz efektīva.

Liekais svars un aptaukošanās ir pārmērīga tauku uzkrāšanās ķermenī, kas var negatīvi ietekmēt veselību. [1] Viens no vienkāršākajiem un biežāk izmantotajiem svara novērtēšanas instrumentiem ir ķermeņa masas indekss (ĶMI), kas nosaka ķermeņa masas un auguma garuma proporciju (ĶMI = svars (kg) : augums (m) 2), un tiek dalīts četrās grupās – nepietiekams svars, normāls svars, liekais svars un aptaukošanās.[3] Savu ĶMI iespējams noteikt šeit.

Pētnieku un ārstu pastiprinātu interesi par aptaukošanās saistību ar akūtām elpceļu infekcijām veicināja 2009. gada H1N1 gripas (cūku gripas) pandēmija – analizējot datus, tika secināts, ka aptaukošanās ir saistīta gan ar lielāku inficēšanās un smagas slimības gaitas risku, gan negatīviem veselības iznākumiem, piemēram, nepieciešamību ārstēties intensīvās terapijas nodaļā un nāvi.[4]

Arī SARS-Cov-2 vīrusa izraisītās slimības smagums, nepieciešamā ārstēšana un iznākumi plaši pētīti un analizēti, ņemot vērā pacientu ķermeņa masas indeksu.

Jau 2020. gadā publicētā literatūras apskata rakstā, kurā ietverti pētījumi gan no Ķīnas, gan Eiropas un ASV, tika norādīts uz aptaukošanos kā nepietiekami novērtētu Covid-19 riska faktoru. Aptaukošanās smagas Covid-19 norises risku palielina vairākkārtīgi – nozīmīga daļa slimnīcās nonākušo pacientu ir ar palielinātu ķermeņa masu. Francijā veiktā pētījumā tika secināts, ka 76% Covid-19 pacientu, kuriem bija nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā bija ar lieko svaru vai aptaukošanos, savukārt, 38% no intensīvās terapijas pacientiem Apvienotajā Karalistē bija ar aptaukošanos. [4]

2020. gada pirmajā pusē Ņujorkā, ASV veikts retrospektīvs kohortas pētījums mērķtiecīgi aplūkoja ķermeņa masas indeksa saistību ar mākslīgās plaušu ventilācijas, nāves un dažādu Covid-19 komplikāciju risku. Pētījumā tika ņemti vērā citi slimības gaitu ietekmējoši faktori, piemēram, vecums, dzimums, paaugstināts asinsspiediens un cukura diabēts. Arī pēc šo faktoru ietekmes kontekstā liekais svars un aptaukošanās uzrādīja nozīmīgu ietekmi, attiecīgi par 40% un 30% palielinot nāves risku, salīdzinot ar normāla svara pacientiem. Pētījumā tika aplūkota arī ķermeņa svara saistība ar nepieciešamību pēc intubācijas jeb invazīvas mākslīgās plaušu ventilācijas, kas tiek veikta ar mērķi nodrošināt elpošanas funkciju, ko ķermenis pats vairs nespēj veikt. Pacientiem ar lieko svaru intubācijas risks bija divas reizes lielāks nekā normāla svara pacientiem, savukārt aptaukošanās gadījumā risks bija 2,4 reizes lielāks. [5]

Ierasti smaga Covid-19 gaita tiek saistīta ar lielāku pacienta vecumu, taču aptaukošanās ir būtisks smagas gaitas riska faktors tieši jaunākā populācijā.

Citā Ņujorkā veiktā pētījumā tika aplūkota slimnīcu datu bāzu  informācija un secināts, ka vecumā līdz 60 gadiem risks stacionēšanai pēc ierašanās uzņemšanas nodaļā ir 2 reizes augstāks pacientiem ar aptaukošanos. Savukārt risks nonākt intensīvās terapijas nodaļā ir pat 3,6 reizes augstāks tiem, kuriem aptaukošanās klasificēta kā smaga (ĶMI ≥ 35).[6]

Bioloģiskie un fizioloģiskie mehānismi, kas veido korelāciju starp lieko svaru un aptaukošanos un smagu akūtu infekcijas slimību norisi, ir sarežģīti un ne pilnībā izprasti. Imūnās sistēmas darbības traucējumi ir cieši saistīti ar vielmaiņu jeb metabolismu, kas palielināta svara gadījumā ir izmainīts. Viens no būtiskiem faktoriem ir aptaukošanās radīts hroniska iekaisuma stāvoklis audos, kas veicina funkcionālus imūnās sistēmas darbības traucējumus. Aptaukošanās palielina arī asinsvadu trombožu iespējamību, kā arī ietekmē plaušu darbību. Pierādījumi liecina, ka palielināta ķermeņas masa var negatīvi ietekmēt plaušu funkcionēšanu un fizioloģiju, par ko liecina  samazinājums plaušu tilpumu raksturojošajos rādītājos. [4, 7]

Pieejamie klīniskie pierādījumi no plašiem randomizētiem kontrolētiem pētījumiem par trim FDA apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19 (“Pfizer-BioNTech”, “Moderna” un “Johnson&Johnson”) liecina, ka vakcīnas efektivitāte neatšķiras personām ar aptaukošanos un bez, nodrošinot augstu aizsardzību pret smagu slimības gaitu un nāvi, kas ir īpaši nozīmīgi augsta riska grupu cilvēkiem, pie kuriem pieskaitāmi arī indivīdi ar lieko svaru un aptaukošanos.[8]

Raksts tapis Nacionālā veselības dienesta Zinātnes komunikācijas projekta ietvaros


[1] World Health Organisation. Obesity and Overweight. Saite šeit

[2] Slimību profilakses un kontroles centrs. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2018. Saite šeit. 

[3] E-veselība. Ķermeņa masas indekss. Saite šeit.

[4] Yue Zhou,Jingwei Chi, Yangang Wang Obesity and diabetes as high-risk factors for severe coronavirus disease 2019 (Covid-19). Saite šeit. 

[5] Nakeshbandi, M., Maini, R., Daniel, P., Rosengarten, S., Parmar, P., Wilson, C., Kim, J. M., Oommen, A., Mecklenburg, M., Salvani, J., Joseph, M. A., & Breitman, I. (2020). The impact of obesity on COVID-19 complications: a retrospective cohort study. International Journal of Obesity, 44(9), 1832–1837. Saite šeit. 

[6] Lighter J, Phillips M, Hochman S, Sterling S, Johnson D, Francois F, et al. Obesity in patients younger than 60 years is a risk factor for Covid-19 hospital admission. Clin Infect Dis. 2020;ciaa415. Saite šeit. 

[7] Sattar, N., McInnes, I. B., & McMurray, J. (2020). Obesity Is a Risk Factor for Severe COVID-19 Infection: Multiple Potential Mechanisms. Circulation, 142(1), 4–6. Saite šeit. 

[8] Butsch, W. S., Hajduk, A., Cardel, M. I., Donahoo, W. T., Kyle, T. K., Stanford, F. C., Zeltser, L. M., Kotz, C. M., & Jastreboff, A. M. (2021). COVID-19 vaccines are effective in people with obesity: A position statement from The Obesity Society. Obesity (Silver Spring, Md.), 29(10), 1575–1579. Saite šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti