Taube skaidroja, ka šobrīd cilvēkiem ir tendence lietot uzturā cukurotus ēdienus. Par atkarību, kā to saprot narkologi, to gan vēl dēvēt nevar, taču vienlaikus pārlieku liels cukura patēriņš kļuvis ne vien par reimokardiologu, bet arī par psihiatru problēmu. Tiek pat konstatēti jauni atkarību veidi, piemēram, atkarība no kakao pupiņām.
“Nevar teikt, ka cukurs izraisa neirozi vai depresiju, taču, piemēram, bulīmijas slimnieki pastiprināti lieto cukurotu ēdienu. Tas nodrošina glikozes līmeņa celšanos, līdz ar to rodas īslaicīgs atvieglojums, taču drīz rodas bada sajūta, neapmierinātība un parādās stress, kas rada depresiju. Tādējādi cilvēks iekļūst nepārvaramā lokā,” pauda Taube.
Eksperts atzina, ka cilvēkiem, kas dzīvo pastāvīgā stresā un strādā intelektuālu darbu, zināmā mērā ir attaisnojums pastiprinātam saldu ēdienu patēriņam. Taču šādos gadījumos jāatceras, ka pēc cukura uzņemšanas organismā izdalās vielas, kas izraisa garastāvokļa svārstības un tiek panākts pilnīgi pretējs efekts.
“Šodien nevaru teikt, ka ir tāda cukura atkarība, bet iedziļinoties liekas, ka kādā brīdī pie tā nonāksim. Būtu labi, ja piedomātu par to jau tagad,” lēsa Taube.
Gan Taube, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes uztura katedras asociētā profesore Ilze Beitāne vērtēja, ka, lai izvairītos no pārāk liela cukura daudzuma patēriņa radītajām sekām, cilvēki ir jāizglīto un jāinformē.
Beitāne sacīja, ka šodienas patērētājiem dominē divas garšas - salds vai sāļš. Turklāt saldā garša ir pazīstamāka, jo jau mātes piens ir salds. Kamēr vien patērētāji vairāk izvēlēsies produktus ar saldu garšu, ražotāji nemainīs piedāvājumu un pievienos cukuru produktiem, atzina Beitāne.
Pētniece pastāstīja, ka arī LLU izstrādā jaunus, veselīgākus produktus, taču tie neiztur konkurenci tirgū, jo piedāvātā garša neatbilst patērētāju prasībām. “Neviens ražotājs nebūs gatavs ieviest produktu, pēc kura būs neliels pieprasījums,” sacīja Beitāne.
Viņa arī norādīja, ka ražotāji izvēlas lietot cukuru, jo kā izejviela tas ir lētāks - mēģinot to aizstāt, piemēram, ar žavētiem augļiem, sadārdzinās produkta izmaksas.
Taube lēsa, ka par cukuru samazināšanu uzturā atbildīgi ne vien paši patērētāji, bet arī ražotāji un valsts, kurai būtu ne vien jāveicina cilvēku izglītošana, bet arī jāregulē ražotāju paradumi, piemēram, piemērojot cukuram kādu īpašu nodokli. Līdzīgi kā tas tiek darīts ar cigaretēm un alkoholu.
Beitāne gan iebilda, ka iespējams samazināt cukura lietošanu, bet tad jārēķinās, ka produktu cenas pieaugs, un tam patērētāji nav gatavi.
Eksperti cilvēkiem ieteica vairāk gatavot ēdienu mājās, izvairoties no pusfabrikātiem.
Ziņots, ka ikdienā vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs, dzerot sulas, gāzētos dzērienus, kā arī lietojot pārtikā citus produktus, uzņem 80 gramus cukura. Šāds cukura daudzums nav bīstams dzīvībai, taču tas ir krietni virs vidējās normas.
Tāpat vēstīts, ka Veselības ministrija šā gada vidū nāca kajā ar piedāvājumu ar akcīzes nodokli aplikt vairākus pārtikas produktus, tostarp cukuru, šokolādi un konditorejas izstrādājumus. Tādējādi par veselības aprūpi atbildīgā ministrija cerēja valsts budžetā gūt vairāk nekā 30 miljonus eiro. Tiesa, šie priekšlikumi līdz šim nav guvuši atbalstu.
