Pirmais šogad jūras krastā atrastais roņu mazulis bija tikai divas līdz trīs nedēļas vecs, dzīvnieks pagaidām šķiet nobijies un ļoti novārdzis, redzams, ka uz galvas pūkainā baltā spalva jau ir nogājusi. Brīdī, kad pelēkais ronis tika atrasts pludmalē, tas svēra tikai 15 kilogramus. Šobrīd ronim vēl būtu savvaļā jāēd mātes piens, tādēļ dzīvnieku nākas barot piespiedu kārtā ar samaltām svaigām reņģēm, stāsta Zooloģiskā dārza dzīvnieku kopēja Kristīne:
„Viņš ir ļoti mazs un vājš, turklāt nevar sevi uzturēt. Savvaļā ronim viņa vecumā būtu jāsver vismaz 25 kilogramus un jābūt tādam apaļīgam. Tāpēc mēs nevaram gaidīt vai viņš ēdīs vai neēdīs, tad viņš pārāk novājēs. Kad viņi paliek par resniem, feiniem ronīšiem, tad sākam mazāk barot, lai ieslēgtos dzīvniekam dabiskās funkcijas pašam meklēt barību.”
Roni aizvadītajā nedēļā Jūrmalas pludmalē atraduši atpūtnieki, bet Slokas dzīvnieku patversme to nogādājusi Zooloģiskajā dārzā. Pietuvojoties pavasarim piekrastē roņu mazuļus atrod ik gadu, jo cilvēki aktīvāk dodas garās pludmales pastaigās. Pērn Latvijā atrasts izskalots tikai viens pelēkais ronis, bet ir bijuši gadi, kad zoodārzā nogādāti un izaudzināti pat 10 dzīvnieki.
Mēs prognozējam, ka šogad varētu būt lielāks ronēnu pieplūdums kā iepriekšējos divus gadus, jo ziema ir bijusi silta un ledus klājums jūrā nav pietiekošs, lai viņi varētu normāli augt savvaļā, jo ronēni dzimst uz ledus - tad viņi var izdzīvot. Taču, ja jūrā ledus nav, tad ronēni mēdz noklīst, dreifējot uz ledus gabaliem līdz Latvijas piekrastei, tāpat mātes var pamest mazuļus,” stāsta Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka.
Glābšana vajadzīga gan tikai vājiem vai savainotiem ronēniem, taču arī šajā gadījumā garāmgājēji var kļūdīties, jo savukārt pogainajiem ronēniem ir jābūt nelieliem. Ieteikums gan pašiem nerīkoties, nekur roni nepārvietot, bet sazināties ar dabas aizsardzības pārvaldi
„Ja ronēns ir apaļš, dusmīgs, gatavs kost un izskatās aptuveni 25 kilogramus smags, tad viņu nevajadzētu traucēt. Ja līdzi pastaigā ir suns, to vajadzētu noteikti paiesiet saitē un ātri doties prom no atrastā roņa, jo iespējams - tā māte novēro jūs no jūras un baidās nākt krastā mazuli pabarot. Tā ir viena no versijām, bet neesam guvuši apstiprinājumu, ka mātes mazuļus tiešām dzemdē un baro arī tepat Latvijas piekrastē.”
Atrastos un izaudzinātos roņus Rīgas Zooloģiskais dārzs piedāvā citiem zoodārziem un okeanārijiem vai arī palaiž vasarā atpakaļ Baltijas jūrā, tad indivīdus arī iezīmē uz pleznas, lai gadījumā, ja kāds tiktu atrasts, iegūtu informāciju par pielāgošanos savvaļā. Tiesa gan, līdz šim ziņas iegūt nav izdevies, bet Zoodārzs cer uz sadarbību ar zvejniekiem.
