Tāpat kā jebkurš personības traucējums, arī robežstāvokļa personība apzīmē konstantu tieksmi, rakstura īpašības, emocionālās reaģēšanas veidus, kas vijas cauri visai cilvēka dzīvei, skaidroja Utināns.
Starptautiskajā slimību klasifikācijā šis traucējums saucas emocionāli nestabilas personības traucējumi, kuri iedalās divos veidos – robežstāvokļa un impulsīvie traucējumi.
"Kā rāda nosaukums, galvenais ir emocionāla nestabilitāte. Tas ir, kad strauji mainās garastāvoklis, kad tas vienas dienas laikā mainās no tādas eiforijas, laba garastāvokļa uz nomāktu, tad dusmīgu, aizvainotu un izmisušu, un tad atkal uz priecīgu un tamlīdzīgi," norādīja psihoterapeits.
Ja emocionālā nestabilitāte vairāk izpaužas tieši emocionālajā stāvoklī, traucējumi pieder robežsstāvokļa tipam. Ja garastāvokļa maiņas izpaužas uzvedībā, tad tas ir impulsīvais tips.
"Tas atkal nozīmē, ka uzvedībā ir impulsīvas, straujas, slikti apdomātas uzvedības, kas cilvēkam ir paškaitnieciskas vai destruktīvas pret citiem cilvēkiem, vai noved pie veselības traucējumiem. Respektīvi, tas ir dzīves stils, kas nav labs veselībai," norādīja Utināns.
"Piemēram, seksuālā promiskuitāte – bieža seksuālo partneru maiņa –, attiecīgi arī riskants sekss, kas var novest pie seksuāli transmisīvajām slimībām.
Pie biežas partneru maiņas ir arī pārmetumi greizsirdībā, neuzticība, dažādas kaušanās epizodes, impulsīva alkohola lietošana, riskanta braukšana, arī parasuicidālas reakcijas – vēnu griešana, tablešu izmantošana, kāršanās epizodes, bet tikai situācijās, kad ir pārliecība, ka viņu tūlīt pamanīs," viņš skaidroja.
Uzvedībā var būt arī citas impulsīvas darbības, pie pazīmēm pieder arī vienkārši bieži konflikti un bieža dzīvesbiedru maiņa. Utināns novērojis, ka sievietēm raksturīga var būt naudas iztērēšana, impulsīvi iegādājoties tik daudz preču, ka pēc tam pietrūkst naudas dzīvošanai. Vīriešiem atkal biežāk piemīt impulsīva naudas nospēlēšana azartspēlēs, spēļu automātos.
"Būtiska pazīme ir, ka šī robežstāvokļa personība tās dziļākajā būtībā ir ļoti atkarīga no attiecībām.
Respektīvi, labs garastāvoklis ir tad, kad viņu paslavē, apbrīno, atbalsta. Savukārt, ja kāds atsaka, nepiepilda vēlmes, ja kritizē, tātad uzreiz ir aizvainojums – pat par sīkām, vienkāršām kritikām uzreiz apvainojas, kā rezultātā ir skandāls un šķiršanās draudi," skaidroja Utināns.
Tāpat cilvēki ar robežstāvokļa personības traucējumiem ļoti slikti panes vientulību. Tas nozīmē, ka pat vienu vakaru šim cilvēkam pavadīt vienatnē ir neizsakāmi grūti – viņam vajag citus cilvēkus, lai dzīve liktos interesanta.
Lai gan no malas diagnosticēt robežstāvokļa personības traucējumus ir samērā viegli, cilvēkam pašam pamanīt šīs pazīmes un apzināties, pieņemt savu problēmu ir ārkārtīgi grūti. Viņi ierasti vainos apkārtējos cilvēkus, dzīves apstākļus vai radīs scēnas, bet neredzēs problēmu sevī.
"Tāpēc tāda veida personībām to var pateikt tikai kaut kādi tuvākie cilvēki un ģimenes locekļi, bet, ja tuvākie cilvēki pasaka, tad atkal apvainojas.
Viņš pateiks: tu pats muļķis esi, pats esi trakais, nemēģini ieskaidrot, ka man jāiet uz Tvaika ielu," atzina Utināns.
Tad, kad cilvēks ar šiem traucējumiem pats būs pietiekoši daudz punus uzsitis un sapratis, ka ir bedrē līdz ausīm, tad, iespējams, ka viņš sāks aizdomāties, ka varbūt tuviniekiem ir taisnība, varbūt ir jāmeklē palīdzība, norādīja psihoterapeits. Vēl viens veids, kā robežstāvokļa personības nonāk līdz palīdzības meklēšanai, ir tad, ja uz to mudina ģimene vai kāds cits ārsts, kuram ir pietiekoši liela autoritāte pacienta acīs.
