"Jāsaka paldies Lielās talkas aktivitātēm, jo grāvji no atkritumiem - vecām riepām, tukšām pudelēm un visiem citiem mājsaimniecībā nevajadzīgiem lielgabarīta atkritumiem - ir tiešām kļuvuši tīri, bet tieši talkojot mēs konstatējām to, ka dabā tiek pa taisno laisti kanalizācijas ūdeņi," saka vides aktīviste Līga Bulmeistere un turpina: "Paņēmām notekūdeņu paraugus, un tie rezultāti bija dramatiski. Daudzus, daudzus desmitus reižu pārsniedza normatīvus, kādiem jābūt peldūdeņiem."
Rīgas mikrorajonā "Jugla" esošā Strazdupīte smako pa gabalu.
"Kanalizācijas bedre iet iekšā upītē, un šis rajons nav vienīgais, kas upīti pieķēza. Tur pāri tajā pusē arī ir privātmājas un arī tās tikpat smalki māk pieķēzīt, kā visi pārējie," rāda Rīgas iedzīvotāja, kas dzīvo blakus Strazdupītei, kurā tiek laistas fekālijas.
"Ziniet, cik mums ir sējumi sarakstīti un iesniegti Rīgas domē un citviet? Tonnām! Mēs divreiz gadā rakstām un parakstām. Atbildē saņēmām informāciju, ka esot par maz parakstu, lai šeit kaut ko darītu. Murjāņu ielas malu viņi apsekoja un pateica, ka tur kanalizācija nav vajadzīga, jo tur iedzīvotājiem tā ir ierīkota. Centrālajā ielā tā ir, bet šeit tās nav," rāda vietējā iedzīvotāja.
"Mēs nodrošinām iespēju privātmāju iedzīvotājiem pieslēgties mūsu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas centrālei. Pieslēgumu kopējais skaits jau ir lielāks par 90%, tas ir 93% un vairāk, ņemot vērā visas pilsētas apbūvi," stāsta SIA "Rīgas ūdens" projektu attīstības direktors Aivars Zants un uzskata, ka pieslēgšanās kanalizācijas sistēmai ir ļoti liela problēma:
"Iedzīvotāji ir diezgan kūtri veikt šos pieslēgumus."
Šajā gadījumā nevis cilvēki nevēlētos pieslēgties kanalizācijai, bet vienkārši nav tādas iespējas, jo līdz tuvākajai pieslēguma vietai ir vairāk nekā 500 metri un notekūdeņu sistēmas ierīkošana maksā aptuveni 150 eiro metrā. Pašvaldības finansējums vai valsts galvots kredīts iedzīvotājiem netiek piedāvāts.
Tātad lētāk un vieglāk visu drazu gāzt blakus esošajos ūdeņos.
"Mēs regulāri saņemam iedzīvotāju iesniegumus par to, ka tiek konstatēti kanalizācijas notekūdeņi, kas iztek no nezināmas izcelsmes caurulēm. Visbiežāk gadījumos vainojamas privātmājās, kuru iedzīvotāji negrib regulāri izvest savus krājrezervuārus un tiek izveidotas caurules, un pa tām tiek novadīti ūdeņi meleorācijas grāvī vai upē," sacīja Lielrīgas reģionālās vides piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš.
Par patvaļīgu notekūdeņu cauruļu izbūvi sodu 40-400 eiro apmērā var piemērot tikai tad, ja var pierādīt, ka tas ir izdarīts pēdējo sešu mēnešu laikā, bet, ja tiek konstatēts vides piesārņojums, tam var tapt piemērots līdz pat 700 eiro liels sods.
Vēl grūtāk pieķert ir tos, kuri kanalizāciju izsūknē lietus kanalizācijas akās.
"Diemžēl normatīvo aktu regulējums mums nedod tiesības pašiem pārtraukt šo patvaļīgo ekspluatāciju," raidījumam "Vides fakti" pavēstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka un turpināja skaidrot situāciju nelegālajā kanalizācijas nopludināšanā: "Jebkurā gadījumā tiek ierosināta patvaļīgas būvniecības lieta, komunikāciju turētājam tiek uzlikts nekavējoties pārtraukt patvaļīgu ekspluatāciju."
Vieni mēslo, citi pasīvi nerīkojas, lai ko risinātu. Tikmēr ir tādi, kuri dara. Sarkandaugavas aktīvisti cīnās par Vecupītes attīrīšanu no ķīmiskā piesārņojuma, kas radies pagājušā gadsimta beigās no blakus esošās rūpnīcas.
"Pirmsākumos likās, ka jebkuru problēmu var risināt, pievēršot ierēdņu uzmanību konkrētai problēmai, taču saskārāmies ar to, ka ierēdņiem ir absolūti maza interese," stāsta vides aktīvists Ēriks Daliba.
Sarkandaugavā kaut kas virzās uz priekšu tikai pēc pašu vides aktīvistu iniciatīvas. Lai attīrītu augsni, tiek stādīti dažādi augi, piemēram, saulespuķes un lupīnas.
"Visas šīs Rīgas upītes, kuras drīzāk ir kanāli, satek Daugavā. Otra lieta, protams, tāda, ka viss šis piesārņojums nonāk gruntsūdeņos un principā nav tikai lokāls. Tas izplatās arī tālāk," uzskata aktīvists Daliba.
Nav ko brīnīties, ka ar niedrēm aizaug upju un jūras krasti. Tam par iemeslu ir notekūdeņi, saimniecībā lietotās ķīmijas paliekas un tualetē atstātie labumi. Notekūdeņu laišana ūdenstilpnēs ir aizliegta, bet pieslēgties kanalizācijai ir dārgi vai gandrīz neiespējami.
"Dzīvojot tuvumā kādai upei, liekas, ka tas ir estētiskais baudījums. Bet - vai tas ir ieguvums, ja no turienes nāk viena vienīga smaka?" domīga ir vides aktīviste Līga Bulmeistere un saprot cilvēkus, kuri gatavi nakts melnumā doties iznīcināt nelegālos pieslēgumus, lai piesārņotājs pats savos mēslos grimtu.
