Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Māksla un zinātne izstādē "Lauka pētījumi" un pilsētplānošana

Zināmais nezināmajā

Vijoles ceļš līdz mūsdienu orķestrim un tautas mūzikas instrumenti Latvijā

Medicīnas vēsturnieki no visas pasaules - kongresā Rīgā

Rīgā pirmo reizi notiks Starptautiskās medicīnas vēstures biedrības kongress

Mēneša beigās, no 23. līdz  26. augustam, pirmo reizi Baltijas valstīs, Rīgā, notiks Starptautiskās medicīnas vēstures biedrības 47. kongress, kurā pētnieki no visas pasaules iepazīstinās ar neparastiem un aizraujošiem medicīnas vēstures notikumiem, raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete.

Par ko kongresā runās šogad?

Pirmo lekciju kongresā lasīs profesore no Kanādas, medicīnas vēsturniece Džaklina Dafina. Lekcija būs par ekspedīciju uz Lieldienu salu, ko savulaik veica Kanādas delegācija. Tajā tiks stāstīts, kas šajā ekspedīcijā tika atklāts un kādi bija centieni saglabāt biosfēru, pirms uz Lieldienu salu sāka kursēt lidmašīnas.

Savukārt Nils Halsons no Vācijas kongresā lasīs lekciju par to, kā iegūt Nobela prēmiju. 

Pēc tam sekos lekcija, kas vairāk būs saistīta ar anatomiju, to vadīs Alekss Bjērī no Bāzeles. Viņš stāstīs par Andreasu Fezālī – slavena 16. gadsimta anatoma pētījumu ietekmi uz "Dance macabre" žanru mākslā.

Kongresu ar lekciju par gulaga medicīnu noslēgs profesors Hīlijs no Apvienotās Karalistes.

Māksliniekam jāattēlo preparētais līķis

Anatomija kā zinātne un māksla ir skatīta visos laikos. Ieva Lībiete skaidroja, ka vēsturiski tās ir bijušas divas cieši saistītas jomas: "Ja tiek pētīta anatomija, tiek preparēti līķi, un anatoms ierauga dažādas struktūras, kuras viņš mēģina aprakstīt, bieži vien saprotot, ka ar tekstu ir par maz, tam nepieciešama vizualizācija. Tas ir brīdis, kad anatomijā ienāk mākslinieks," stāstīja Lībiete, norādot, ka attiecībā uz medicīnas ilustrāciju jābūt līdzsvaram, lai palīdzētu atsegt to, ko anatoms mēģinājis īstenot.

"Laba medicīnas vēsture nav šaura. Tā vairs nav tikai par sasniegumiem, tehnoloģiju attīstību, ievērojamiem ārstiem – tā ir starpdisciplināra pētījumu tēma, kurā iesaistās ļoti daudzas citas jomas – sociālā vēsture, sociālā antropoloģija un māksla," skaidroja Lībiete.

Laika gaitā cilvēku attieksme pret anatomiju nav mainījusies. Anatomijas muzeji ir pievilcīgi ar to, ka tie ļauj iepazīt cilvēku tādā veidā, kādā ikdienā nevaram ieraudzīt savu ķermeni, kā arī izjust laicīgumu caur agrāk dzīvojošu cilvēku ķermeņa daļām, kuras ir apskatāmas muzejā.

 Apziņa par to, ka medicīnas vēsturē ir gan kļūdas, gan sasniegumi, ļauj medicīnas studentam, kurš vēl mācās, būt skeptiskam pret lietām ko viņš mācās šodien, neko neuztverot par dogmu medicīnā un zinātnē," norādīja Ieva Lībiete.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt