Uzņēmumā «Rīgas siltums» gan trokšņošanas limitu pārsniegšanu noliedz, to apstiprinot neatkarīgu ekspertu mērījumi. Tikmēr cietēju lomā nonākušie iedzīvotāji sāk domāt, ka viņus uzskata par trakiem.
Purvciems Rīgā, Andromedas gatves pirmais nams un šīs ēkas pirmais stāvs. "Es domāju, ka es palikšu nenormāla," saka pensionāre Lidija Cimermane. "Bija tāds troksnis," viņa saka.
Pensionāre Lidija Cimermane jau vairākus gadus ik palaikam zvana un raksta sūdzības uzņēmumam «Rīgas siltums» (RS), jo apkures sezonā viņai regulāri tiekot traucēts naktsmiers. Tā tas esot jau kopš 2009. gada, kad pagrabā uzlikts jauns siltummezgls.
Parasti pastiprināti trokšņi sākoties ceturtdienās un ilgst līdz nedēļas beigām, stāsta Lidija. "Tagad viņi ["Rīgas siltums"] man atbild... Te ir vesela kaudze... ka viņi esot visu noregulējuši. Bet pagājušajā naktī es pēc četriem pamodos, un es domāju, ka sirds klauvē. Redziet, es pilnīgi drebu. Man nav vairs spēka, man nav vairs spēka. Tā ir nekaunība. (..) Viņi ir krāpnieki (..)," par RS un tā darbiniekiem saka Cimermane.
Ikreiz, kad izsaukti palīdzības dienesti, trokšņi mistiski esot pazuduši, saka Lidija. Viņai piebalso arī ciemos atnākusī pensionāre Valentīna no Vaidavas ielas Rīgā. "Nav tā, ka troksnis būtu pastāvīgs. Tas ir periodiski, īpaši naktīs. Pusastoņos sākas - kā reiz zem mana dzīvokļa, - tāda skaņa, it kā turbīnas būtu iedarbinātas! Pārtraukums, paiet kāds brīdis, un sākas tas pats. Jau pagājis gads, bet šo cīņu neesam uzvarējuši," saka Valentīna.
Līdzīgas problēmas, spriežot pēc palīgā saucieniem internetā, ir arī citiem. Kāds raksta: "Troksnis sākas vakaros pēc pulksten 23 un ilgst vairākas stundas – kā kuru nakti. Pašlaik gandrīz viens naktī, mūsu «vilciens» pagrabā šonakt brauc ar lielu ātrumu. Kaut kas dauza pa betonu, un dzīvoklī tāda dūkoņa, ka gulēt nevar. Dūc sienas visā dzīvoklī kā šausmu filmā."
Arī rīdziniece Liāna no Riekstu ielas 19. nama jau gadu cīnās pret trokšņiem. "Nevienam neko nevar pierādīt - ne RS, ne Rīgas namu pārvaldei. Kad viņi nāk, viņi nāk bez skaņu mērījumiem un skaņu nedzird, kaut gan dūc visa māja. It sevišķi dūkšana sākas naktīs. Bet tā nav pastāvīga. Es pat nevarēju atrast to skaņu [skaņas avotu]. Viņa ir tāda pretīga. Es ilgi nevarēju atrast un netīšām atradu pagrabā," stāsta Liāna. Arī viņa ir sūdzējusies RS, taču "neko nevar izdarīt".
RS noliedz, ka izliktos iedzīvotāju sūdzības nemanām. Kaut arī viena trokšņu pārbaude laboratorijā «Bior» maksā ap 300 eiro, uzņēmums tās pasūtina. RS pārstāve Linda Rence atklāj, ka, piemēram, Andromedas gatvē speciālisti pēdējos dažos gados bijuši vairāk nekā desmit reižu.
"No šīs adreses un konkrētās kundzes šogad esam saņēmuši vairākas sūdzības un esam apsekojuši konkrēto adresi, un esam konstatējuši, ka nekāda paaugstināta trokšņu līmeņa nav," saka Rence.
Šoreiz pie Lidijas līdz ar Latvijas Radio ierodas arī «Rīgas siltuma» [Pirmā tīklu rajona iekšējo] siltumapgādes sistēmu apkalpes vadītājs Ojārs Svētiņš. Viņš saka – temperatūra siltummezglā tiek regulēta automātiski. Divas reizes mēnesī ierīci pārbauda meistars, bet citā laikā tur neviens neejot un neko neregulējot, saka Svētiņš. "Tā skaņa ir tāda pati kā naktī. Pamatfons ir dzirdams - viss darbojas stacionārā režīmā. Šobrīd ir dzirdams, kā viņš regulē karsto ūdeni 50 grādu karstumā. Viņš ik sekundei taisās vaļā un ciet, tāpēc ir tāda midžināšana (..)," saka Svētiņš. Lidiju gan šis skaidrojums neapmierina, un viņa saka, ka skaņa no rītiem bijusi spēcīga.
RS apgalvo, ka gatavs reaģēt uz katru sūdzību. Taču par problēmām ziņojot tikai no dažām mājām. Atļautie 30 decibelu griesti nekur neesot pārsniegti – pārbaudēs rāda 25 decibelus darba režīmā vai 22 brīžos, kad cirkulācija nestrādā.
Arī bijušais Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs un pašlaik Latvijas Pašvaldību savienības enerģētikas eksperts Andris Akermanis nav dzirdējis par problēmu, ka siltumsūkņi radītu neērtības pirmajos stāvos dzīvojošajiem. "Ja nu tur kāds vecs sūknis, gultņi gaudo... Bet modernie siltummezgli ir klusi. Bet tā nav sistēma, ka no ceturtdienas līdz svētdienai būtu skaļums," saka Akermanis.
Tādu sūdzību nav bijis arī Veselības inspekcijā, kuras analītiķis Normunds Kadiķis atklāj – visbiežāk traucējošus trokšņus rada blakus veikalu ventilācijas sistēmas vai saldētavu darbs. Ja ar namsaimnieku netiek galā, var sūdzēties arī inspekcijai. "Dzīvojamās mājās visaktuālākais ir tas, vai trokšņa lielums nepārsniedz noteikto līmeni," saka Kadiķis. Ja tas ir noticis, tad cilvēkam, no kura īpašuma troksnis nāk, tas ir jānovērš.
Pēc Latvijas Radio izrādītās intereses «Rīgas siltuma» speciālisti Andromedas gatvi Rīgā vakar apmeklēja vēlreiz. Viņi tomēr piekrituši, ka pavisam omulīgs klusums pagraba dēļ pensionāres dzīvoklī nav. Tāpēc uzņēmums sola papildus izolēt siltummezgla caurules, kā arī attālināt tās no sienas.
