Rezistentas baktērijas - drauds gaļas lietotājam arī Latvijā

Arī Latvijā pastāv risks ar gaļu uzņemt organismā baktērijas, kas ir rezistentas pret antibiotikām, un līdz ar to var radīt nopietnu veselības apdraudējumu, liecina raidījuma "Vides fakti" veiktais eksperiments. Rezistentas baktērijas var būtiski ietekmēt cilvēka organismu un spēju cīnīties ar saslimšanām, tādēļ speciālisti mudina gaļas ražotājus antibiotikas lietot apdomīgi.

Antibiotiku lietošana lopkopībā un putnkopībā īpaši aktuāla ir dienvidu valstīs, kur saslimšanas bieži vien veicina arī karstais klimats. Lai gan pastāv ierobežojumi, tie ne vienmēr tiek ievēroti. Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece atzīst, ka bija nepatīkami pārsteigta par antibiotiku lietošanu kā rutīnas līdzekli barībā dienvidu valstīs, neraugoties uz normatīvos paredzēto aizliegumu tā rīkoties.

Līdere antibiotiku lietošanā ir Spānija, tādēļ skatieties iepakojumu, kad jūs ko pērkat, uzsver Lejniece. 

Eksperti norāda, ka no Spānijas importētās gaļas būtu labāk izvairīties, tomēr arī atzīst, ka Latvijas tirgū nopirkt Latvijā audzētu gaļu bieži vien nav nemaz tik viegli. Šefpavārs Raimonds Zommers atzīst, ka ir pietiekami daudz viltvāržu, un produkti var būt viltoti. 

Latvijā pērn saražoja 35 tūkstošu tonnu cūkgaļas jeb 70% no valstī nepieciešamā apjoma. Ja atskaita eksportu, varam rēķināties, ka 50-55% no Latvijā nopērkamās gaļas ir vietējās izcelsmes. Būs stipri jāpiepūlas, lai lielveikalu ķēdēs atrastu Latvijā ražotu gaļu, atgādina Lejniece.

Gaļas paraugu analīzes liecina, ka riskantāka varētu būt vistas gaļas lietošana uzturā.

Latvijas izcelsmes liellopa gaļas analīzēs netika atrastas rezistentas baktērijas. Arī Spānijas izcelsmes cūkgaļā netika atrasts nekas tāds, kas būtiski pārsniegtu pieļaujamās normas un atliekvielas netika konstatētas.

Toties Lietuvas izcelsmes vistas gaļā bija atsevišķi indikatororganismi, kam parādās rezistence. Speciālisti atzīst, ka vistu gaļas rūpniecība ir krietni intensīvāka. Tas visuzskatāmāk izpaužas ražošanas apjomā, turklāt arī putnu mūžs ir īsāks.

Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas Mikrobioloģijas nodaļas vecākā eksperte Madara Streikiša paskaidroja, ka vistas gaļas paraugos konstatēta eschericea coli, kas ir rezistenta pret trim antibiotikām. Konstatēta arī enzīmproducējoša Eshirhea coli ar AMPC fenotipu, un šī baktērija ir rezistenta pret trešās paaudzes antibiotikām.

Tas ir bīstami, atzīst eksperte. Konstatēti arī atsevišķi indikatororganismi, kuri norāda uz jau ļoti nopietnu multirezistences profilu. 

Tātad nopirktajā vistā esam konstatējuši baktēriju, kas spētu cīnīties pat ar trešās paaudzes antibiotikām, kas ir uzskatāmas par pašām spēcīgākajām.

Veterinārārsts Kaspars Kovaļenko uzsver,  ka antimikrobiālā rezistence kampilobaktērijām un arī indikatormikroorganismiem patiesībā ir satraucoši augsta, ap 60%, un arī tās rezistences rādītāji pret vienas grupas antibiotikām Latvijā ir 100%. Tātad ir vesela antibiotiku grupa, kas kampilobaktērijām nevar kaitēt. Tas ir būtiski, jo tieši šī baktērija rada vienu no biežāk sastopamajām infekciju slimībām Eiropas savienībā.

Cilvēks var inficēties ar kampilobaktērijām ēdot putna gaļu, arī cūkgaļu un liellopa gaļu, kā arī no netīra dzeramā ūdens. Cilvēkam inficējoties ar šo vienu vai otru infekciju - salmenolozi vai kampilobakteriozi - varam nonākt situācijā, ka arī slimnīcā infekciju ilgstoši nevar izārstēt, jo antibakteriālie līdzekļi nav efektīvi.

Ir risks arī no mazāk patogēnām baktērijām rezistences gēnus pārnest uz patogēnākām baktērijām. Vēlāk cilvēki, inficējoties ar šīm patogēnākajām baktērijām, mirst, jo nav ārstējami.

Šobrīd Eiropas Savienībā notiek spraigas diskusijas par antibiotiku lietošanas ierobežojumiem, un kā no to lietošanas varētu izvairīties. Eiropas Komisijai piedāvā izveidot platformu antibiotisko līdzekļu lietošanai, paredzot trīs sadaļas: viena ir veterinārā saistīta ar dzīvniekiem, otra - ar cilvēka veselību, un trešā - ar apkārtējo vidi.

No rezistentajām baktērijām izvairīties ir praktiski neiespējami un tieši tādēļ tā ir globāla problēma. Tas, ko varam darīt, ir lietot antibiotikas apdomīgi un tikai gadījumos, kad tas tiešām ir nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti