“Tās ir pilsētas ielas, veikali, bankas, sabiedriskā transporta pieturvietas, arī pats sabiedriskais transports...” vietas, ar ko ikdienā saskaras jebkurš pilsētnieks, tostarp arī cilvēki ar kustību un funkcionāliem traucējumiem un uz savas ādas izjūtot to pielāgotību, uzskaita Rēzeknes Neredzīgo biedrības valdes loceklis Gunārs Dzindzuks. Viņš arī uzsver, ka
ne vienmēr vides pielāgotību novērtē tikai cilvēki ar invaliditāti - ērtas uzbrauktuves, tostarp tikšana sabiedriskajā transportā, tikpat sarežģīta var būt arī māmiņām ar bērnu ratiņiem.
“Ja runājam par Rēzeknes pilsētu, ir problēmas ar sabiedrisko transportu, piemēram, redzes invalīdiem trūkst āra mikrofonu. Neredzīgs cilvēks stāv pieturvietā un viņš nezin, kas piebrauc. Ja mēs savā sistēmā audzinām cilvēku ar redzes problēmām būt par patstāvīgu personu, patstāvīgi darboties, neskatoties uz grūtībām, izejot vidē jeb pilsētas ielās, viņam tas šobrīd ne vienmēr ir ļauts,” skaidro Dzindzuks.
Tajā pašā laikā Rēzeknes Neredzīgo biedrības pārstāvis Gunārs Dzindzuks neslēpj, ka vides pielāgošanas jomā viss šobrīd nemaz neesot nemaz tik slikti un attīstība pamazām notiekot, norādot piemēru - “ar ko iesāk vides pieejamību vismaz mūsu redzes invalīdiem, tas ir kāpņu nokrāsojums – pirmais un pēdējais pakāpiens baltā vai dzeltenā krāsā. Tagad pēc Veselības inspekcijas prasībām pie mums bija atbraukuši pēc palīdzības veidot ģimenes ārstiem uzrakstus pieņemšanas vietā Braila rakstā.”
Arī surdotulce Inese Geduša, kas ikdienā strādā ar Rēzeknē dzīvojošajiem dzirdes invalīdiem, atzīst, ka attīstība vides pielāgošanā, arī surdotulku un specializētu aprīkojumu ziņā palēnām notiek. Šobrīd, piemēram,
Rēzeknē dzīvojošie nedzirdīgie un vājdzirdīgie gaida valsts apmaksātos surdotehniskos palīglīdzekļus jeb planšetveida digitālās vizuālās saziņas ierīces, kas ievērojami varētu atvieglot ikdienas komunikāciju.
Tomēr, lai uzlabotu 1. un 2. grupas invalīdu ikdienu arī mājas apstākļos, Rēzeknes Sociālais dienests jau vairākus gadus pēc kārtas organizē īpašu akciju, veicot mājokļa vides pielāgošanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībā deklarētām personām ar funkcionāliem jeb redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem.
“Katru gadu atsaucība ir laba, šogad budžetā tam paredzēts līdz 4000 eiro,” stāsta Rēzeknes pilsētas domes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns. Ik gadu aptuveni 18 pilsētniekiem ar kustību vai funkcionāliem traucējumiem mājokļi tiek pielāgoti un aprīkoti ar kādām specifiskiem tehniskiem palīglīdzekļiem. “Pašā mājoklī vairāk pieprasa pārtaisīt tualetes, vannasistabas, dušas kabīnes, rokturus, margas daudzi lūdz lai sataisa gan daudzdzīvokļu mājā, gan privātmājās, arī nobrauktuves,” skaidro Arbidāns.
Uz mājokļa vides pielāgošanu rēzeknieši - 1. un 2. grupas invalīdi ar funkcionāliem traucējumiem - pašvaldības sociālo pakalpojumu nodaļā pieteikties varēs visu martu.
