Sadaļas Sadaļas

Reportāža no Centrāltirgus: Mazāk pārbaužu - vairāk veselībai riskantas pārtikas

Ar zināmu regularitāti sūdzības no patērētājiem par nederīgiem vai nekvalitatīviem pārtikas produktiem saņem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tās ir gan par pārtiku, kas piedāvāta jau gatava ēdnīcās, gan veikalos un arī tirgū. Rīgas Centrāltirgum tuvākajā laikā jāizveido pārtikas produktu paškontroles un uzraudzības sistēma, kas nodrošinātu, ka līdz patērētājam nonāk tikai kvalitatīva un svaiga prece.

Neviens līdz galam atbildīgs nejūtas

Pagājušajā mēnesī tirgus vadība nepagarināja līgumu ar privātuzņēmumu „Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi”, kas 12 gadus uzraudzīja tirgū realizēto produkciju.

Pašlaik pārbaudes veic PVD vien periodiski un izlases kārtībā, un, lai gan tirgus pārstāvji stāsta – pārkāpumu neesot, pārbaudes rāda daudz nepatīkamāku ainu.

Arī Latvijas Radio kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektorēm devās reidā uz Centrāltirgū, kurā pētīja piena un gaļas produktu kvalitāti.

Rīgas Centrāltirgū darba diena sākas jau sešos no rīta, kad pie pilsētas kanālmalas ierodas tirgotāji un pie produkcijas pieņemšanas zāles cita aiz citas piebrauc automašīnas, kas piegādā gaļu, tās izstrādājumus un citus produktus. Preci pieņem katra paviljona vadītājs un tālāk pa liftiem tā tiek nosūtīta uz paviljonu vitrīnām. Vēl maijā līdz ar paviljona vadītāju jau sešos no rīta tirgū strādāja arī privātā uzņēmuma „Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi” deviņi darbinieki, kas pieņēma produkciju, pārbaudīja tās dokumentāciju un uzglabāšanas temperatūru, nosakot, kas nonāks pārdošanas vitrīnās, un kas – nē. Tādējādi notika dubulta pārtikas uzraudzība. Pirms mēneša tirgus vadība līgumu ar ārpakalpojuma pārtikas kontroles un uzraudzības uzņēmumu nepagarināja, to skaidrojot ar Centrāltirgus vēlmi ietaupīt,

„Mēs saskatījām, ka šeit pārklājās funkcijas starp to, ko nodrošina PVD un starp to, ko nodrošināja ārpakalpojumu kompānija, kas sadarbojās ar "Rīgas Centrāltirgu",” stāsta tirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Tikmēr PVD atzīst atzīst, ka problēmas produkcijas uzraudzībā šobrīd pastāv. „Tas ir krējums, kurš uzglabājās neatbilstošā temperatūrā – plus 18 grādi – un ir noplēsts derīguma termiņš. Tā ir izplatīšanai nederīga pārtika,” rāda PVD inspektore. Nederīga pārtika bija arī gaļas paviljonā, kurā PVD inspektores par bīstamu atzina tur tirgoto malto gaļu un citus gaļas izstrādājumus.

Centrāltirgus vadība, atsakoties no privātā uzņēmuma papildu kontroles, uzskata, ka galvenā atbildība par produkciju ir jāuzņemas PVD, kas tirgū periodiski veic pārbaudes. Tajā pašā laikā kontroles dienests apgalvo, ka atbildīgi ir paši pārtikas tirgotāji un arī izplatītāji jeb tirgus. Tādējādi līdz galam nav skaidrs, kurš par ko ir atbildīgs, un kurš patiešām pārliecinās par nopērkamās produkcijas kvalitāti un svaigumu.

„Par produktu kvalitāti un nekaitīgumu atbild tas, kas produktu ražojis un kas produktu izplata. Ja es pērku no nepareizā ražotāja, tad es atbildu par to, ko es nopirku un ko es tālāk izplatīšu. Ja es nepareizi uzglabāju vai man ir kaut kādas nelegālas produkcijas un darbības, tad es arī par to atbildu,” skaidro PVD Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. „Ne mēs pastiprināsim šo uzraudzību, jo mūsu kapacitāte ir tāda, kāda viņa ir. Neviens mums speciāli priekš Centrāltirgus papildu štatus nepiešķirs. Mēs, kā veicām, tā arī veiksim šo uzraudzību, vadoties no tās situācijas, kāda reāli pastāv,” nosaka Marčenkova.

Pirms Lieldienām izlases veidā pārbauda tikai olas, pirms Jāņiem - piena produktus

Kontroles dienests turklāt pārbaudes veic vien periodiski, īpašus reidus rīkojot, piemēram, pirms svētkiem. Lieldienās pastiprināti tiekot pārbaudītas olas, bet pirms Jāņiem – piena produkti. Turklāt PVD pārbaudes veic vien izlases kārtībā, apskatot produktus, kas jau tiek piedāvāti pircējiem. Iepriekš privātā uzņēmuma darbinieki Centrāltirgū pārtiku uzraudzījuši no sešiem rītā līdz sešiem vakarā, fiziski atrodoties uz vietas katru dienu, izņemot 1.janvāri un 24.jūniju, kad Centrāltirgus apmeklētājiem ir slēgts.

Tieši sakņu paviljonā un teritorijā ārpus paviljoniem, kur pārdod ogas, augļus un dārzeņus, visbiežāk šajā vasaras laikā PVD konstatē pārkāpumus, saka Marčenkova. „Ja mēs runājam par augļiem un dārzeņiem, tad ļoti bieži tiek viltota norāde par izcelsmes valsti. Tagad ir zemeņu laiks un tad arī paši tirgotāji, vietējie zemnieki, sūdzas par to, ka kaimiņu tirgotājs, piemēram, lietuviešu zemenēm uzlicis, ka tās ir Latvijas izcelsmes, vai arī poļu zemenēm uzliek, ka tās arī ir Latvijas izcelsmes," klāsta Marčenkova.

Šāda šmaukšanās gan nav patērētāja veselībai bīstama, vien negodīgu konkurenci vairojoša un patērētāju maldinoša.

Bez PVD pārbaudes tirgū periodiski veic arī Valsts ieņēmumu dienests, kas šogad tirgos bijis jau 100 reižu, no tām 80% gadījumu konstatēti pārkāpumi.

Arī gaļas paviljonā var nopirkt «riskantu» pārtiku

Gaļas paviljona vadītājs Andris Furmanovs izrāda pagrabu zem Centrāltirgus. Zālē zem tirgus tiek pieņemta un glabātava produkcija. Furmanovs ieved saldētavā, kurā glabājas atvestā cūkgaļa. Viņš arī rāda, ka visas nokautās cūkas ir apzīmogotas, tāpēc par produkcijas atbilstību prasībām neesot jāraizējas.

„Mēs pārliecināmies par to, vai tiešām tas, kas ir atvests, pēc papīriem nav vecs vai nezin kādas izcelsmes. Ja ir atvesta Latvijas gaļa, tad mēs pieejam, paskatāmies uz cenu zīmes. Mēs palūdzam pavadzīmi, nav problēmas tādēļ tālāk," saka Furmanovs.

„No šī gada sākuma ir jaunas ES prasības saistībā ar izcelsmes norādi dažāda veida gaļām, tai skaitā cūkgaļai, aitas gaļai. Veicot pārbaudes, protams, mēs konstatējām, ka ir nesakritības gan pavaddokumentos, gan marķējumā – vai nu nav korekti norādīts, vai tomēr šīs norādes neatbilst normatīvo aktu prasībām,” stāsta Marčenkova.

Kontroles inspektori visbiežāk konstatē neatbilstības produktu pavadzīmju dokumentācijā, taču iepriekš, kad Centrāltirgū darbojušies arī privātā uzņēmuma produkcijas uzraudzītāji, nereti gaļa nemaz nav nonākusi līdz pircējam. Laboratorijā gaļa tikusi vārīta un pārbaudīta, vai dzīvnieks pirms nokaušanas nav bijis slims un barots ar antibiotikām. Pārkāpumi ar gaļas produktiem atklāti iepriekš arī tad, ja dokumentācija bijusi ES standartiem atbilstoša. Reizēm strīdus starp tirgotāju un privāto uzņēmēju izšķīris PVD.

Savulaik bēdīgāku ainu atklājis televīzijas raidījums „Aizliegtais paņēmiens”, kurā noskaidrots, ka Centrāltirgus teritorijā, ārpus paviljoniem, tirgo tādus produktus, kam derīguma termiņš beidzies jau pirms vairākiem mēnešiem. PVD stāsta, ka periodiski saņem sūdzības no patērētājiem, kas ar pārtikas produktu ir saindējušies.

Tieši gaļas paviljonā pastāv vislielākais risks saindēties, ja cilvēks iegādājas neatbilstoši uzglabātu vai vecu gaļu, klāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs un hepatologs Māris Liepiņš.

„Tajā [gaļā] var uzkrāties diezgan daudz dažādu toksīnu no baktērijām, kas izraisa tā saucamo pārtikas toksisko infekciju. Ja mēs runājam par saindēšanos ar pārtiku, tad tur ir vienalga, vai pārtika ir labi uzglabāta, vai viņai derīguma termiņš ir beidzies, jo, piemēram, salmoneloze var būt gan labās olās, gan arī tajās, kurām derīguma termiņš ir beidzies," stāsta Liepiņš. "Pārtikas toksiskā infekcija ir lieta, kas pārsvarā beidzās labdabīgi – ar vemšanu, caureju, sāpēm vēderā. Dažiem varētu būt arī kaut kādas neiroloģiskas problēmas, bet tas ir ļoti reti. Bet, protams, cilvēkiem, kas ir slimi jau pirms tam, tas var novest arī pie bēdīgāka iznākuma," saka Liepiņš.

Pa gaļas leti staigā balodis jeb pārkāpums pēc pārkāpuma

Latvijas Radio bija iespēja doties uz Centrāltirgu reidā kopā ar PVD inspektorēm – Olgu Ardavu un Ludmilu Melbārdi. Apmēram viena stunda ir vajadzīga, lai apsekotu vienu pārtikas tirgotāju. Ieejot gaļas paviljonā, pamanāms balodis, kurš brīvi pastaigājas pa pārtikas vitrīnas leti, uz kuras tiek griezta arī gaļa, tur pārdevēju nav. Pārbaudei izvēlas uzņēmumu SIA „Viguss”, kas atrodas pašā paviljona centrā. „Viguss” šogad jau vienreiz ir pārbaudīts. Pēc stundu garas pārbaudes inspektores konstatē vairākus būtiskus pārkāpumus, kas liek atsevišķus produktus izņemt no vitrīnām, jo gaļa tiek uzglabāta neatbilstošā temperatūrā un neatbilstošos higiēnas apstākļos.

„Tā ir higiēnas prasību neievērošana, sākot ar telpām - grīda nav uzkopta atbilstoši. Arī iekārtas, viss ciršanas klucis apaudzis ar produktu kārtu, nav rūpīgi iztīrīti, gaļas atlikumi tur sakaltuši," uzskaita Melbārde. "Arī viens sadales dēlis ir saplaisājis, kas arī veicina netīrumu uzkrāšanos, un tā nav viegli tīrāma virsma. Un arī intervijās ar darbiniekiem noskaidrots, ka tomēr nepietiekoša ir inventāra un iekārtu tīrīšana, pa dienu neko nemazgā un visas virsmas ir piesārņotas ar gaļas gabaliņiem," viņa secina.

Reids kopā ar PVD inspektorēm rāda, ka būtiski pārkāpumi ir arī gaļas paviljonā, kura vadītājs Furmanovs iepriekš pacilāja dažas cīsiņu pakas un stāstīja, ka tur viss ir kārtībā.

Piena paviljonā inspektores pārbaudei izvēlas Straupes pienotavas produktus, kas pēdējo reizi kontrolēti šī gada sākumā. Aiz letes darbojas divas pārdevējas, kas sūdzas par karstumu, produktu pavadzīmes uzrādīt nevar, jo pienotavas atbildīgā persona par dokumentiem pēcpusdienā jau devusies prom. Taču pārbaude notiek un tajā konstatē vairākus pārkāpumus. Produkti tiek glabāti vidē krietni virs atļautās maksimālās temperatūras, tādējādi tie ātrāk bojājas, un atsevišķiem piena izstrādājumiem derīguma termiņi nemaz nav uzrādīti.

„Mēs konstatējām krējumu, kuram nav nosakāms derīguma termiņš, jo ir noplēsta derīguma termiņa uzlīme, tāpēc to izņemsim no apgrozības, un arī sieru, kuram nav nosakāms derīguma termiņš, jo marķējums ir nogriezts," saka Ardava.

Gan SIA „Viguss”, gan Straupes pienotavas pārstāves ir atbildīgas par produkcijas izņemšanu no pārdošanas.

Tās bija vien divas vitrīnas, kurās bija daudz pārkāpumu. Tāpēc pastāv bažas par būtiskiem pārkāpumiem Rīgas Centrāltirgū, secina PVD inspektores.

Rīgas Centrāltirgus vadība stāsta, ka paškontroles sistēmu veidos, privātā uzņēmuma vietā turpmāk algojot divus štata darbiniekus. Tas būšot krietni lētāk, nekā maksāt uzņēmumam ar deviņiem darbiniekiem. Tomēr ir šaubas par to, vai divi darbinieki varēs apsekot katru pārdevēju, ja to Centrāltirgū ir vairāki simti, un kāda būs produkcijas kvalitāte, kad ārā valdīs vēl lielāks karstums.

Pārdevējas apgalvo, ka letes atbilstošu uzglabāšanas temperatūru nespēj nodrošināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt