Izstāde ir veidota no vairākām daļām - sākot ar periodu pirms ostas līdz pat 20.gs. deviņdesmitajiem gadiem, stāsta Ventspils muzeja projektu nodaļas vadītāju Ievu Rupenheite. Ventspils osta dokumentos pirmoreiz minēta 1263. gadā.
Atspoguļojot periodu pirms ostas rašanās, izstādē apskatāmas senlietas, kas rāda pirmos pārjūras maiņu sakarus jau bronzas laikmetā un vikingu tirdzniecības aktivitātes Ventas lejtecē. Izstādē var atrast arī vizuālas liecības par eksportu un importu dažādos laikos.
"Tā ir izstāde izstādē. Importa – eksporta sadaļa, ko mēs cenšamies akcentēt muzeja pedagoģiskajās programmās, bērnus iepazīstinot ar šo izstādi. Tā kā atsevišķas anotācijas nav par eksportu un importu, tad mēs lūdzam bērniem sameklēt, kas tad ir bijis katra laika eksports un imports. Piemēram uz periodu „Dzimst osta" – 12.-14. gs. ir zvērādas, labība, kas ir galvenās eksporta preces arī dzintars un vasks. Visos laikos būtisks imports ir sāls," stāsta Rupenheite.
Arī tiem, kurus vēsture uzrunā tikai personīgu stāstu veidā, būs iespēja iejusties gan vikinga, gan Krievijas impērijas laika tirgotāja, gan padomju kapteiņa lomās. Izstādes māksliniecisko daļu veidojis scenogrāfs Varis Siliņš.
Nozīmīgu izstādes daļu veido „Ostas salons", kurā eksponētas 37 gleznas no Ventspils muzeja mākslas krātuves, kas ataino Ventspils ostu, sākot ar Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa „Kuģiem" (1932) un Idas Dinglingeres-Grīnbergas „Ventspils ostas ainavu" (1935), beidzot ar Ventspils muzeja glezniecības plenēros (2010-2014) radītajiem darbiem.
Izstāde Ventspils muzejā būs apskatāma līdz pat nākamā gada vasarai.
