Pļava Vecdaugavā ir aizaugusi. Krūmos patīkami čivina putni un sisina sienāži. Šeit ieradies bariņš pilsētnieku, lai sev atgādinātu, kā izskatās īsta pļava. Jaunā bioloģe Evija Lakotko gan stāsta, ka pļava ir nekopta. Šeit esot daudz ievazātu augu.
Tomēr dziednieks Juris Bušs stāsta, ka rīdziniekiem veselīgi iegriezties arī šādās, pilsētas pļavās: „Šī ir ainavu terapija. Jūs esat izbraukuši ārā no urbanizētas vides, no tehniskas vides. Jūs esat izbraukuši ārā, kaut nedaudz dabā, un tas jau priekš jums ir dziednieciski.”
Staigājot pa pļavu, dabas dziednieks rāda dažādus augus. Izmantot var visu. No nātrēm varot taisīt sejas maskas. Āboliņš palīdz pret galvas sāpēm. Vīgrieze esot veselīga nierēm, un pat no neciešamās nezāles usnes sanākot labs un veselīgs šampūns. Augus nedrīkst žāvēt uz plastmasas galdiem. Vislabāk to darīt pakārtās slotiņās vai uz sietiem. Svarīgs ir arī maisiņš, kurā zāles lasa: „Nelasiet ārstniecības augus plastmasas maisos. Lasiet, kā to darīja mana vecmāmiņa - tīrā spilvendrānā, jo viņi elpo. Augs, ko jūs esat noplūkuši, vēl ir dzīvs.”
Pēc dziednieka pamācības paši rīdzinieki ar brūniem papīra maisiņiem brida pļavā meklēt savas ārstnieciskās zālītes. Savus atradumus rāda Madara: „Nu tā, mums ir madara, mums ir baltais āboliņš un nātre, un raspodiņš, un niedre, ceļmallapa, pieneņlapa…- Ko jūs ar to visu darīsiet? - Mēs taisīsim kāju vanniņu.”
Kāju vannai zāles savākusi arī Baiba. Viņa atzīst - daudz pa pļavām staigāt nesanāk laika, bet kopumā cilvēkam ar dabu jābūt pazīstamam: „Cilvēkam ir jāzina, kas dabā ir un kā to pielietot. Cilvēks būtībā ir cēlies no dabas, un viņam ir jāzina, kas tajā atrodas, un bišķiņ jābūt tuvākam dabai, nevis dzīvot visu laiku nost no visa. Un vispār, cilvēkam jābūt zinošākam par dabu un tām lietām.”
„Atklāj pļavu pilsētā” ir pirmais pasākums no „Hhomo ecos” un Rīgas Domes kopīgā projekta „Eko turbulence”. Vēlāk projektā plānota arī ekspedīcija pa Mežaparku, papīra gatavošanas darbnīca un arī komiksu veidošana.
„Tā doma ir tāda: Rīgā dzīvojoši jaunieši varētu izbraukt nedaudz ārpus Rīgas centra un iepazīt pļavu, un redzēt, ka tepat jau tā daba ir. Man liekas, aizvien vairāk cilvēku grib izrauties ārpus pilsētas. Viņiem aizvien vairāk gribas iepazīt dabu, tāpēc pieprasījums pēc šādām aktivitātēm ir ļoti liels. Un kāpēc tas būtu vajadzīgs? Jo mēs kā cilvēki esam dabas sastāvdaļa,” par projekta ideju stāsta „Homo ecos” pārstāve Santa Krastiņa.
Kā uzsvēra dziednieks Juris Bušs, saulgriežu laikā lielai daļai augu jau aizmetušies auglīši, kas nozīmē, ka to vākšanas laiks ir beidzies. Bet nekas nebeidzas dabā, jo citiem augiem vākšanas laiks tikai sākas.
