Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs arī saskāries ar reklāmas vēstulēm, ar kurām gan ātri ticis galā, tās izmetot. Ministrija uzsākusi cīņu ar reklāmas mēstulēm, un guvusi arī atbalstu valdībā, lai drukātos materiālus apliktu ar dabas resursu nodokli 91 santīmu par kilogramu, kas ir teju tikpat liels, cik izmaksas par kilogramu papīra.
„Mudinām abas nozares - gan poligrāfiju, gan reklāmas nozari rīkoties efektīvāk, mērķēt reklāmu uz konkrēto klientu, kas katalogu vai sūtījumu apskatīs un reaģēs uz to, nevis nediskriminēti mest visās pastkastītēs un tad skatīties, kā viss materiāls tiešā plūsmā nonāk miskastē,” skaidro Antonovs.
Tiešā mārketinga asociācija gan norāda, ka pēc jaunā regulējuma ar nodokli tiks aplikti arī kāzu ielūgumi, turklāt ne visi iedzīvotāji sūdzas par mēstulēm pastkastītēs, un dažiem tas ir informācijas avots, kas ļauj veiksmīgāk izvēlēties preces un produktus veikalos.
„Tikpat labi atstāt cilvēku apzināti bez informācijas arī ir ļaunprātība. Tantiņa, kas saņem avīzi, ir priecīgas, jo zina, ka trešdienās iet pēc eļļas, ceturtdienās pēc miltiem un piektdienās pēc gaļas, jo tā būs lētāka. Var teikt, ka tā ir reklāma un lai tās tantes sēž mājās un iet uz veikalu tāpat vien. Šī likuma norma nav pārdomāta, tā veicinās krāpniecību, blēdīšanos biznesa vidē,” savu viedokli pauž asociācijas vadītāja Fanija Šitca.
Poligrāfijas nozare atzīst, ka nodokļa ieviešana būtiski ietekmēs reklāmu izplatību pasta kastītēs un tās samazināsies vismaz uz pusi, vai arī tirgotāji iekļaus papildu izmaksas savā produkcijā, saka Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas vadītājs Visvaldis Trokša:
„Tā ir negatīva tendence apstrādes rūpniecībai kopumā, un tas skars gan mūsu nozari, gan citas tautsaimniecības nozares, jo viņi būs tie, kas maksās. Mēs cietīsim no tā, ka būs jāsašaurinās un jāsamazina darbavietu skaits, bet visa tautsaimniecība maksās šo nodokli un tas būs papildus izmaksās.”
Trokša norāda, ka jaunais nodoklis kropļos reklāmas tirgu un uzsver, ka papīrs ir videi draudzīgākais, jo tas pilnībā sadalās, tad jau tikpat labi būtu jāievieš arī papildu nodokļi citiem reklāmas veidiem, ne tikai drukātajai.
Un tieši tā domā arī biedrības „Zaļā brīvība” vides eksperts Jānis Brizga: „Reklāma daudzreiz liek mums patērēt lietas, kas mums nav vajadzīgas. Tas rada lieku resursu patēriņu un piesārņojumu, un nepalielina mūsu apmierinātību ar dzīvi vai dzīves kvalitāti. Mana vēlme būs paplašināt šo nodokli plašāk, ne tikai uz drukāto reklāmu, bet tas vairs nav VARAM lauciņā.”
Poligrāfijas asociācija aicina vairāk domāt par reģistra ieviešanu, kas ļautu reklāmas sūtīt mērķtiecīgāk. Tomēr par to skeptisks ir biedrības „Zaļā brīvība” eksperts Jānis Birzga. Viņš norāda, ka gadā viens cilvēks patērē 50 kilogramus papīra, no kura pusi veido tieši reklāmas, kas iemestas miskastēs.
Ar dabas resursu nodokli tiks apliktas uzlīmes, ja tās nebūs daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu, skrejlapas, bukleti un brošūras, kas saturēs jebkāda veida reklāmu, ielūgumu kartiņas, kā arī pasākumu reklāmas plakāti.
