Stāsti

Brīvības prospekts Jūrmalā: gan pilsēta, gan lauki

Stāsti

Priesteris Juris Jalinskis par gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā

Atcels HIV inficēto ārstēšanas ierobežojumus, jāattīsta arī ārstu pieejamība reģionos

Reģionos infektologu pieejamība HIV pacientiem bieži vien ir sarežģīta

Jau no šā gada 1. oktobra Latvijā cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) pacientus sāks ārstēt uzreiz, kā diagnoze uzstādīta, nevis, kā tas bijis līdz šim – tikai tad, kad cilvēks jau ir ļoti slims. Tā pirmdien pēc tikšanās ar HIV un AIDS pacientu atbalsta biedrībām pavēstīja veselības ministre Anda Čakša. Līdz ar to Latvija vairs nebūs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur HIV pacientu ārstēšanu uzsāk novēloti.

Latvija jau vairākus gadus ir rekordiste HIV inficēto cilvēku skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc slimību un profilakses centra datiem pērn HIV diagnosticēts 371 cilvēkam, bet 80 infekcijas dēļ mira. Šobrīd Latvijā kopā ir aptuveni piecarpus tūkstoši HIV pozitīvu cilvēku, norāda biedrības HIV un AIDS pacientiem "Agihas" vadītājs Andris Veiķenieks. No viņiem ārstē – aptuveni 2,5 tūkstošus.

Jau no šā gada 1. oktobra Latvijā cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) pacientus sāks ārstēt uzreiz, kā diagnoze uzstādīta, nevis, kā tas bijis līdz šim – tikai tad, kad cilvēks jau ir ļoti slims. Tā pirmdien pēc tikšanās ar HIV un AIDS pacientu atbalsta biedrībām pavēstīja veselības ministre Anda Čakša. Līdz ar to Latvija vairs nebūs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur HIV pacientu ārstēšanu uzsāk novēloti.

Latvija jau vairākus gadus ir rekordiste HIV inficēto cilvēku skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc slimību un profilakses centra datiem pērn HIV diagnosticēts 371 cilvēkam, bet 80 infekcijas dēļ mira. Šobrīd Latvijā kopā ir aptuveni piecarpus tūkstoši HIV pozitīvu cilvēku, norāda biedrības HIV un AIDS pacientiem "Agihas" vadītājs Andris Veiķenieks. No viņiem ārstē – aptuveni 2,5 tūkstošus.

Latvija jau vairākus gadus ir rekordiste HIV inficēto cilvēku skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc slimību un profilakses centra datiem pērn HIV diagnosticēts 371 cilvēkam, bet 80 infekcijas dēļ mira. Šobrīd Latvijā kopā ir aptuveni piecarpus tūkstoši HIV pozitīvu cilvēku, norāda biedrības HIV un AIDS pacientiem "Agihas" vadītājs Andris Veiķenieks. No viņiem ārstē – aptuveni 2,5 tūkstošus.

''Terapiju uzsāk Latvijā pie 500 CD4 jeb imunitātes šūnām. Tas ir solis uz priekšu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, jo mēs pietiekami ilgi ārstējām no 200 šūnām, kas faktiski ir AIDS stadija. Tad mums bija nākamais solis uz 350 šūnām, un no 2017. gada janvāra mēs ārstējam no 500 šūnām,'' skaidro Veiķenieks.

Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienība, kur HIV nesāka ārstēt uzreiz, kā infekcija atklāta, stāsta Veiķenieks. Tomēr jau no šā gada 1. oktobra tā vairs nebūs, norāda Veselības ministre Anda Čakša no Zaļo un Zemnieku savienības:

''No 1. oktobra atceļam ierobežojumus HIV un AIDS pacientu ārstēšanai. Jo tas pacientu skaits, kas līdz gada beigām varētu saņemt terapiju, ir apmēram 30, kā mēs redzam. Tas būtiskākais patiesībā ir dialoga veidošana starp veselības organizācijām un veselības organizatoriem, jo svarīgi, lai pacients pēc pirmā testa nepazustu.''

Tāpēc ministre uzsver, ka bez finansējuma svarīgi ir arī līdzestības kabineti, kur HIV inficētie uzreiz pēc diagnozes uzzināšanas var gūt atbalstu un saprast, ka slimību var ierobežot, runāt ar speciālistiem. Ar ministri tikās arī Veiķenieks. Viņš ir gandarīts, ka beidzot noticis tas, pie kā HIV un AIDS atbalsta biedrības strādāja trīs gadus un ieskicē nākotnē darāmo:

''Bet tas nenozīmē, ka mēs šobrīd varam apstāties pie sasniegtā. Ir ļoti daudz detaļu pie kurām turpmāk būtu jāstrādā, proti, pie Latvijas Infektoloģijas centra kapacitātes celšanas un, protams, darbs ar sabiedrību un darbs ar pacientiem, lai pacienti zinātu, nebaidītos griezties pie tiem infektologiem, kuri ir visstuvāk viņu dzīvesvietai.''

Reģionos infektologu pieejamība tiem, kas saslimuši ar HIV, bieži vien ir sarežģīta.

Lai gan pēc Slimību un profilakses centra datiem tādu ir mazākumā – pērn no 371 jaunā HIV inficētā  96 nāk no reģioniem, visi pārējie no Rīgas un Pierīgas –, reģionos dzīvojošajiem terapijas saņemt ir grūtāk.

''Patiesībā terapija un speciālistu konsultācijas ir pieejamas tikai Rīgā. Tas nozīmē, ka cilvēkam no Daugavpils, no Limbažiem vai Ventspils ir jābrauc šobrīd uz Latvijas Infektoloģijas centru. Varbūt būtu jāizskata iespēja pietuvināt cilvēkam tuvāk šo medicīnisko palīdzību. Es nevaru teikt, ka nenotiek nekas. Jā, ir infektologi Liepājā, ir Daugavpilī, bet ir tikai neliels skaits šo pacientu, kas saņem palīdzību reģionos. Varbūt tas varētu būt viens no ceļiem, kā mēs varētu noklāt visu valsti,'' klāsta Veiķenieks.

Veselības ministre gan sola – viņu mērķis ir panākt, ka infektologiem, kuri ir spējīgi strādāt ar HIV inficētajiem, jābūt ne tikai Rīgā:

''Tā ir tīkla izveidošana, jo šobrīd mēs no savas puses esam gatavi, ka to dara reģioni, bet mums ir jāattīsta šo infektologu kapacitāte, zināšanas un jāinformē pacienti, ka viņi var tur nonākt. Par to arī bija saruna, kādā veidā mēs to visslabāk varētu izdarīt, lai gan Liepājā, gan Daugavpilī, Jēkabpilī būtu infektologs, kas pieņem uz konsultāciju un pēc tam varētu izrakstīt arī šos medikamentus. Mēs esam absolūti par to, ka tam ir jābūt reģionos, vienkārši šis solis ir jāsagatavo.''

Kamēr Veselības ministrija ilgo kavēšanos ar HIV pacientu savlaicīgāku ārstēšanu noveļ uz naudas trūkumu un tas iespējams tikai tagad, kad ministrija to izvirzījusi par prioritāti un veselības budžets palicis lielāks, Veiķenieks norāda, ka līdz šim HIV saslimšana bijusi apvīta arī ar dažādiem mītiem. Tagad

procesu straujāku padarījusi tieši melnā statistika – Latvijā ar HIV uz 100 tūkstošiem cilvēku saslimt četras reizes biežāk nekā citur Eiropā.

Lai gan HIV saslimšanu nereti nevar nemaz sajust, tā var strauji progresēt, tāpēc ārstēšanās terapija jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.

''Ja viņa šūnu skaits ir lielāks nekā 500, viņam rekomendē griezties pie infektologa pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, bet ar cilvēku jau nekas nenotiek. Un bieži vien mēs nokavējam to brīdi, kad šūnu skaits krasi sāk samazināties, un tad tas valstij iznāk dārgāk. Tas var beigties ar invaliditāti vai citu slogu sociālajam budžetam. Tā kā mēs esam ieinteresēti patiesībā kā  sabiedrība pēc iespējas ātrāk uzsākt šo terapiju, lai pasargātu paši sevi,'' skaidro Veiķenieks.
 

Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās ANO apvienotās HIV un AIDS programmas (UNAIDS) reģionālais direktors Vinejs Saldana. Arī viņš uzsvēra, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk HIV inficētajiem jāatceļ ārstēšanās ierobežojumi. Ja tas nenotiks, Latvija nespēs pildīt ANO noteikto mērķi, kas paredz, ka līdz 2020. gadam ārstēšanos uzsākuši 83% HIV inficēto. Veselības ministre Anda Čakša gan Latvijas Radio norāda, ka starptautiski noteiktā mērķa izpildes termiņu varēs nosaukt tikai pēc HIV pacientu savlaicīgās ārstēšanas pirmā gada.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti