Kuldīgas pilsētas pašā nostūrī, pļavas vidū no kādas tvertnes jau gadiem noplūduši naftas produkti. Tie ietecējuši nelielā grāvī, kur tagad atrodami vairāku pīļu līķi un dzīvnieku skeleti. Pie grāvja var pamanīt arī melnu naftas produktu sliedi – acīmredzot kāds dzīvnieks ir ticis ārā no melnās masas. "Pagājušogad pie mums mājās atnāca kaķis, kurš viss bija nosmērējies ar naftas produktiem. Mēs nācām skatīties teritoriju, kur tas ir noticis, un atradām šādu vietu, kas ir apmēram 100 metru garumā ar naftas produktiem. Informējām par to Kuldīgas novada domes pārstāvjus, kuri par šo faktu bija zinājuši, bet līdz šim nekādi konkrēti mēri tā arī nav pieņemti," raidījumam "Vides fakti" stāsta Kuldīgas novada iedzīvotājs Sandis Smirnovs.
Šajā teritorijā padomju laikos atradās siltumnīcas, kuras tikušas apkurinātas ar mazutu. Noplūde notikusi uz pašvaldībai piederošas zemes, un Valsts vides dienests (VVD) lēš, ka tur varētu būt 10 tonnas mazuta. "Domei ir jāmeklē risinājumi no esošā budžeta līdzekļiem, vai piedaloties dažādos projektos, kas ir paredzēti šādu darbību veikšanai kā sanācija, lai šo vietu sakārtotu. Tas ir domes uzdevums. Valsts Vides dienests uzdos domei veikt aizsardzības pasākumus, ierobežot šo vietu, uzlikt brīdinājuma zīmes, lai tur neiekļūtu nedz bērni, nedz dzīvnieki," stāsta VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Vides fakti" intereses Kuldīgas novada pašvaldības sola apkārt grāvim novilkt žogu un meklēt finansējumu teritorijas sakopšanai. Tomēr īstas skaidrības, cik liels kaitējums 25 gadu laikā bezdarbības dēļ nodarīts apkārtējai videi, nevienam nav.
Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone atzīst, ka nav pētīts, kas apakšā notiek ar gruntsūdeņiem: "Šobrīd nē, bet pirms sanācijas darbu veikšanas, noteikti būs jāizpēta, kāds ir piesārņojums gruntī."
"Tuvākā upīte Krāčupīte, kas te met tādu līkumu, šeit sanāk apmēram 56 metru attālumā," norāda vides speciāliste Jansone.
Pēc tam šī upīte ietek Ventā. Vizuāli nekādu piesārņojumu upē neredz, taču simtprocentīgi apgalvot, ka viss ir kārtībā, neņemsies neviens. Šis grāvis gan ir tikai sīkums, salīdzinot ar to, ko raidījuma "Vides fakti" filmēšanas grupa atklāj privātīpašumā, kas atrodas blakus mazuta grāvim.
Pāris simtus metru tālāk, blakus bijušā siltumnīcu kompleksa katlu mājai redzamas vēl vairākas tilpnes ar mazutu. Kāda aka ir izrādījusies liktenīga vietējam sunim.
Šādas piesārņotas akas, kuru vāki ir vai nu nozagti, vai sapuvuši, privātīpašumā ir vairākas. Te atrodas arī naftas produktu baseins, kura jumts ir iegruvis. Pie teritorijas automašīnā piebrauc teritorijas īpašnieces meita. Telefonsarunā saimniece ir pārsteigta, ka akas ir pilnas ar mazutu: "Aiz vecās katlu mājas mazutu tīrīja kādus gadus 10 atpakaļ. Es neesmu lietas kursā par to, ka tas tur ir atkal."
Īpašniece nav melojusi, jo 2000.gadā šeit tiešām esot veikti sanācijas darbi, tā stāsta toreizējā Īvandes pagasta domniece. Liela daļa mazuta tiešām tikusi aizvesta prom. "Tajā 2000.gadā situācija bija tāda, ka nosēdakas bija pilnas un tiešām gāja iekšā upē. Tāpēc pieslēdza klāt Kuldīgu, lai Krāčupīti nepiesārņotu. Šeit puiši brauca un sāka izvest mazutu, eļļas, bet pietrūka finansējuma. Tas viss apstājās un mums teica, ja to līdz galam neizdarīs, tad paies apmēram 10 – 15 gadi un atkal atkritumus spiedīs uz augšu, un principā tas viss atkārtosies no sākuma. Arī no vides inspektora toreiz liela ieinteresētība nebija," stāsta bijušā Īvandes pagasta domes deputāte Daina Grundmane.
Toreiz tvertnēs palikusi tikai cieta mazuta masa, zemes norakšana netika veikta un vēlāk siltumnīcas tika privatizētas. Zemi toreiz iegādājās divas sievietes, kuras tagad atzīst, ka sanācijas darbu veikšana nav lēts prieks un pašas galā netiks ar savām finansēm. Viņas raidījumam "Vides fakti" sola uzlikt vismaz jaunus vākus akām, lai pasargātu dzīvniekus no nonākšanas mazutā. "Ir pašvaldība prasījusi sakopt, bet tas ir attiecies vairāk uz siltumnīcām, kur bija metāla konstrukcijas. Tās mums bija jānojauc un to mēs arī izdarījām," pavēstīja zemes īpašniece Inguna Lēmane, piebilstot, ka par mazutu nekas nav teikts.
Tikmēr blakus nosēdakām netraucēti dzīvo cilvēki, kuri ūdeni sūknē no dziļurbuma. "Dzeršanai mēs to neizmantojam, dzeramo ūdeni mēs no pilsētas vedam. Tas ūdens, kas mums uz māju nāk, ir pilns ar dzelzi un ļoti brūns," ūdens kvalitāti vērtē Kuldīgas iedzīvotāja Asja.
Kuldīgas novada pašvaldība nolēmusi tagad sēsties pie viena galda ar īpašniecēm un VVD, lai rastu kopīgi risinājumu šai problēmai, pirms nav notikusi nopietna ekoloģiskā katastrofa un naftas produkti nav aiztecējuši līdz upītei.
Latvijā kopumā reģistrēti 3,5 tūkstoši potenciāli piesārņotu objektu. Diemžēl liela daļa, tāpat kā Kuldīgā, tā arī stāv neviena nepieskatīti, un neviens nav izpētījis, kādu ietekmi uz vidi šie objekti atstāj.
