Lielākoties paraugiem paredzētie dzīvnieki netiek medīti speciāli, bet tas notiek lielo medību laikā, ja mednieka ceļā gadās kāds jenotsuns vai lapsa. Labums no tā ir gan pētniecībai par vakcinācijas efektivitāti, gan meža faunai un arī zemnieku saimniecībām, kam šie dzīvnieki nodara postu.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldē pirmā nomedītā lapsa un divi jenotsuņi nonāk uzreiz nedēļas sākumā jau agrā rītā, un tās laboratoriskai pārbaudei atvedis pats pārvaldes vadītājs un mednieks ar pieredzi Antons Lazdāns. Nomedītie dzīvnieki no mašīnas tiek likti lielos maisos un sagatavoti tālākai transportēšanai uz laboratoriju.
PVD ar šo nedēļu ir uzsācis kārtējo akciju, lai pārbaudītu iepriekš likto vakcīnu efektivitāti uz lielākajiem trakumsērgās pārnēsātājiem - jenotiem un lapsām, stāsta pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus:
„PVD sācis pieņemt nomedītās lapas un jenotsuņus. Mednieku kolektīviem nomedītie dzīvnieki jāpiegādā sava novada PVD pārvaldē. Tad tiek sastādīts pavadraksts un dzīvnieks tiek nogādās PVD biolaboratorijā. Galvenais mērķis ir pārbaudīt trakumsērgas vakcinācijas efektivitāti."
Līdz šim šī vakcinācijas efektivitāte ir bijusi ar pienesuma zīmi, piemēram, pērn veiktais līdzīgais monitorings uzrādīja, ka 87% no izmeklētajām lapsām un jenotsuņiem bija uzņēmuši vakcīnu. Tam arī apliecinājums ciparos. 2005.gadā, kad PVD tikai uzsāka savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, bija konstatēts 421 dzīvnieka saslimšanas gadījums ar šo slimību, savukārt pērn bijuši tikai divi šādi gadījumi, šogad saslimšana nav reģistrēta. Taču lapsu un jenotu medīšanai paralēli monitoringam ir vēl kāds cits labums - meža florai un lauksaimniekiem, kraujot no mašīnas ārā nomedītos jenotus un lapsu, stāsta Antons Lazdāns:
„Jo mazāk kaitnieku, attiecīgi vairāk mežā irbīšu, citu putnu un arī zaķīšu. Mēs zinām, kādu postu nodara faunai lapsas un jenoti. Protams, apzināmies, ka mežā arī šie dzīvnieki ir svarīgi, tomēr to skaits ir jāmazina".
Valsts Meža dienesta uzskaites dati liecina, ka lapsu skaits Latvijā ir virs 10 tūkstošiem, šajā akcijā kopumā PVD plāno pieņemt un izmeklēt 2560 dzīvniekus. Lai stimulētu šo procesu, mednieki saņem veicināšanas naudu.
„Par katru nomedīto lapsu vai jenotsuni mednieki saņem 7 latus pirms nodokļu nomaksas. Medniekiem tā ir iespēja kaut nedaudz piepelnīties. Mednieku aktivitāte ir liela, Dienvidlatgalē savu normu izpildām ātri un viegli un aptveram visu reģionu kopumā", stāsta Dzintars Juškus
Gan lapsas gan jenoti nav tie dzīvnieki, kā dēļ mednieki dodas medīt mežos - izdevumi gan ceļam, gan patronām pārāk lieli. Lielākoties šie dzīvnieki tiek nomedīti lielo medību laikā, bet veicināšanas nauda ir neliels pienesums kolektīviem, apliecina Dienvidlatgales virsmežniecības mežzinis un mednieks Dagnis Domuļevs:
„Ir kolektīvi , kuri ar to nopelna kādu latu savā budžetā. Jo, dodoties uz jebkuram medībām, lapsas sastopamas vienmēr, un tās nav grūti pie reizes arī nomedīt."
Arī Antons Lazdāns pirmo pievedumu Latgales laboratorijai nomedījis tieši tādā veidā, bet PVD turpinās pieņemt nomedītos dzīvniekus līdz gada beigām jeb līdz tam laikam, kad tiks sasniegts trakumsērgas monitoringam nepieciešamais lapsu un jenotu skaits – proti, virs divarpus tūkstošiem.
