Rīta Panorāma

Intervija ar Dailes teātra Mārketinga un komunikācijas direktori Indru Rubeni

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Pašvaldībās beidzas aizlieguma termiņš ĢMO audzēšanai

Pusei Latvijas pašvaldību beidzas aizliegums audzēt ĢMO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ģenētiski modificēti organismi jeb ĢMO ir augi vai citi dzīvi organismi, kuru gēnos mākslīgi tiek ievadīti gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem. Šādā veidā tiek izveidotas arī dažādas kultūraugu šķirnes. Līdz šim liekākā daļa Latvijas pašvaldību ir bijušas noraidošas pret šādu augu audzēšanu un pirms pieciem gadiem noteica aizliegumus, kuru termiņš šogad beidzas.

Eiropas Savienībā (ES) šobrīd atļauts audzēt tikai vienu ģenētiski modificētu (ĢM) augu šķirni - kukurūzu, kas tā īsti nemaz nav piemērota Latvija klimatiskajiem apstākļiem. Līdz šim 104 no 110 Latvijā esošajām pašvaldībām bija noteikušas liegumu savās teritorijās audzēt jebkādus ģenētiski modificētus kultūraugus, tomēr šogad daudz kur aizlieguma termiņš beidzas. 

"Šie aizliegumi tika noteikti apmēram 2010.gadā un aptuveni 50 pašvaldības ir tādas, kuras tos noteica uz pieciem gadiem. Līdz ar to šis aizliegums vairs nav spēkā," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta vecākā referente Dace Guste.

ZM lēš, ka lielākā daļa pašvaldību arī tagad lems savās teritorijās neļaut audzēt šādus augus. Viena no pirmajām pašvaldībām, kas pasteigusies aizliegumu atjaunot, ir Ikšķile. Novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka nav pietiekami izpētīta ĢMO ietekme uz cilvēku veselību. "Ir tā, ka ir ļoti grūti pateikt slikto vai labo ietekmi, jo pētījumi tomēr nav skaidri. Ir atsevišķi pētījumi, kas parāda, ka grauzējiem attīstās vēža šūnas. Gribētos, lai mūsu mazbērni un bērni ēstu to labāko un iespējamie riski tiktu izslēgti. Un ir taču arī klasiskā selekcija, kur ir ļoti plašas iespējas veidot dažādas augu šķirnes un par ko mums būtu pārliecība, ka tās būtu veselīgas un veselībai neko pāri nenodara," Latvijas Televīzijai pastāstīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Par Latvijas pašvaldību lēmumiem gandarīta ir organizācija "Zemes draugi". Pat ja visi novadi neapstiprinās aizliegumus, iespēja, ka Latvijā tiks audzēti ĢM kultūraugi, ir minimāla. "Saskaņā ar ĢMO aprites likumu, ap novadu teritorijām ir 14 kilometru drošības zona, kurā, lai nodrošinātu ĢMO putekšņu nesajaukšanos ar konvencionālajiem vai bioloģiskajiem kultūraugiem, tad ir noteikta šāda robežzona.

Un, ja mēs novelkam 14 kilometru zonu ap novadiem un dabas aizsargājamām teritorijām, tad Latvijā faktiski ĢMO audzēšana nav iespējama," skaidro biedrības “Zemes draugi” pārstāvis Jānis Ulme.

Cita lieta, ka pastarpināti ģenētiski modificētus organismus iedzīvotāji, iespējams, var uzņemt, iegādājoties veikalā pārtikas produktus, kas satur šādus augus, vai arī ēdot gaļu vai piena produktus, ja dzīvnieki un putni ir baroti ar ĢMO. Tādējādi, ja ir vēlme pilnībā izvairīties no ĢMO, pārtikas produkti veikalos jāiegādājas ļoti uzmanīgi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti